Ekspluatācijā pieņemts meža autoceļš, kura būvniecībā AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pirmo reizi pielietoja inovatīvu tehnisko risinājumu – apaļkoku pāļus ceļa klātnes balstīšanai, nodrošinot mežsaimniecisko darbu veikšanu arī īpaši sarežģītos, dziļas kūdras apstākļos.
LVM Rietumvidzemes reģiona Limbažu meža iecirknī Limbažu novada Brīvzemnieku un Braslavas pagastu teritorijā ekspluatācijā pieņemts meža autoceļš “Tevgāršas ceļa turpinājums”. Ceļa kopējais garums ir 1,6 km, un 550 metrus garš ceļa posms būvēts dziļas kūdras apstākļos ar sapropeļa starpslāni, izmantojot 4281 apaļkoku pāļus. Ar ekskavatoru un īpašu dzīšanas galvu 5,4 metrus un 4,2 metrus garie skujkoka zāģbaļķu pāļi ar tievgaļa caurmēru 20–24 cm tika dzīti būvprojektā paredzētajā izvietojumā.
“Šī būvobjekta izaicinājums bija liela diametra caurtekas iebūve meliorācijas novadgrāvī. Lai šo caurteku varētu iebūvēt paredzētajā vietā, tika izmantotas tērauda rievsienas. Caurtekas iebūves vietā, kūdras dziļums bija 4,80 m, tāpēc bez šīs vietas atkūdrošanas, caurteku iebūvēt nebija iespējams. Lai to izdarītu, bija nepieciešamas šīs rievsienas, lai uzbērums pēc izbūves būtu drošs, nezaudētu savu nestspēju un nesajauktos ar blakus esošo kūdru,” skaidro LVM Meža infrastruktūras meža autoceļu eksperts Ivars Caune.
Kāpēc izvēlēts šāds ceļa konstrukcijas risinājums?
Jau 2011. gadā tika sākti meža autoceļa projektēšanas darbi “Tēvgāršas ceļš” 2,5 km garumā. Gatavojot dokumentu kopumu būvprojekta izstrādei, paredzētajā ceļa trases novietojumā tika atrasta melnā stārķa ligzda. Līdz ar to plānotā ceļa garums tika samazināts līdz 0,907 km. Ceļa būvdarbi tika pabeigti 2014. gadā.
Izbūvētais meža autoceļš nodrošināja piekļuvi meža masīvam, taču nenodrošināja visa meža masīva apsaimniekošanu. Tāpēc 2016. gadā tika uzsākts meža autoceļa “Tēvgāršas ceļa turpinājums” projektēšanas darbi. Ceļa trases novietojums tika organizēts tā, lai neskartu melnā stārķa mikroliegumu un citas konstatētās vides vērtības.
Ceļa projektēšanas darbu laikā, veicot inženierizpētes darbus, tika konstatēts, ka paredzētās ceļa trases robežās no 75 m līdz 800 m ir dažāda dziļuma kūdra. 2018. gadā, uzsākot ceļu būvdarbus, tika konstatēts, ka būvprojekta autora izstrādātais ceļa konstrukcijas risinājums, izmantojot mazvērtīgo skujkoka tehnoloģisko koksni, konkrētajos nenoturīgas grunts apstākļos nav iespējams realizēt, tāpēc tika veikta papildus inženierizpēte ar radiolokācijas pētījumu metodi. Izpētes laikā tika konstatēts, ka kūdras dziļums ir būtiski leilāks, nekā bija norādīts sākotnējā inženierizpētes laikā.
2020. gadā tika uzsākta būvprojekta pārprojektēšana, kur būvprojekta autors piedāvāja dažādus risinājumus šī ceļa posma pārvarēšanai.
“Analizējot piedāvātos risinājumus, nonācām pie secinājuma, ka jāizmanto dabīgi būvmateriāli, tāpēc tika izvēlēta ceļa konstrukcija uz koka pāļiem. Būvprojekta autora ideja bija sadzīt koka pāļus līdz nestspējīgai gruntij, tad uz šiem pāļiem uzbūvēt ceļa konstrukciju. Latvijā šāda ceļa konstrukcijas izbūve līdz šim nebija veikta, taču, balstoties uz Eiropas valstu pieredzi, šāda tipa konstrukcijas tikušas izmantotas, lai stabilizētu zemes klātni un pēc tam izbūvētu ceļa segu. Pirms organizēt ceļa būvniecības darbus, tika veikta būvprojekta ekspertīze, kas apstiprināja, ka šis risinājums ir drošs un izmantojams,” skaidro LVM Meža infrastruktūras meža autoceļu eksperts Ivars Caune.
Atkārtotā būvniecības darbu konkursā pār meža autoceļa pabeigšanu uzvarēja pilnsabiedrība "VM VB". Būvnieks būvdarbus uzsāka 2021. gada septembrī, plānojot tos noslēgt pēc gada, taču karadarbība Ukrainā ievērojami sadārdzināja būvmateriālu un degvielas cenas, tāpēc būvdarbu pabeigšanas termiņš tika pagarināts līdz 2023. gada 31. oktobrim.
Monitorings koka pāļu konstrukcijas būvniecības un ekspluatācijas laikā
Paralēli meža autoceļa būrvdarbiem, tika sākta monitoringa sistēmas izstrāde, lai pētītu konstrukcijas izmaiņas būvniecības un ekspluatācijas laikā. “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta” projekta grupas uzsāktā monitoringa uzdevums – pētīt šādas konstrukcijas izturību, izmaiņas un izmantošanas iespējas arī nākotnē.
Izpētes projekta ietvaros meža ceļa “Tēvgāršas ceļa turpinājums” klātnē tika iebūvēts aprīkojums un mērinstrumenti, ar kuriem gan būvdarbu laikā, gan 24 mēnešu periodā pēc būvdarbiem tiek ievākta informācija par konstrukcijas iespējamajām horizontālām un vertikālām deformācijām, gruntsūdens līmeni, ceļa konstrukcijas un kravas automašīnu spiedienu uz koka pāļiem, kā arī citi mērījumi.
“Monitoringa starpatskaites norāda, ka šāda konstrukcija ir droša, pēc konstrukcijas izbūves notiek neliela konstrukcijas sēšanās, kas ir saistīta ar ģeotekstila nospriegošanos starp koka pāļiem, tad ceļa konstrukcijas sēšanās apstājas. Šādu ceļa konstrukciju varēs pielietot nākotnē vietās, kur ir ļoti zemas nestspējas gruntis un nav iespējams mainīt ceļa trases novietojumu, jo tā ir pierādījusi savu dzīvotspēju, izbūvētā ceļa konstrukcija ir droša un prognozējama, skaidro LVM Meža infrastruktūras meža autoceļu eksperts Ivars Caune.
Īstenotais monitorings beigsies 2024. gada pavasarī. Attīstības projekta rezultātus un būvdarbu pieredzi nākotnē LVM varēs izmantot, lai izvēlētos tehniskos risinājumus meža ceļu būvei īpaši sarežģītos apstākļos, pārvarot lokālus posmus ar ļoti zemu grunts nestspēju.
Lasīt vairāk:
- Meža ceļa būvniecībā LVM izmanto inovatīvus risinājumus
- Apgriešanās laukumi uz meža autoceļiem – atbalsts transporta kustībai
- Ekspluatācijā nodots pēdējo 5 gadu laikā garākais pārbūvētais ceļš Latvijas valsts mežos
- AS “Latvijas valsts meži” un RTU zinātnieki izstrādā jaunu tehnoloģiju grants ceļu atputekļošanai