22. maijā Limbažu novada Galvenās bibliotēkas direktora vietniece Zane Balode un galvenā bibliotekāre-novadpētniecības speciāliste Vita Miķelsone kopā ar vēsturnieci Irīnu Noriņu un bibliotēkas Vēstures draugu klubiņa pārstāvi Ilzi Vītolu devās uz Limbažu kapsētu, lai godinātu to cilvēku piemiņu, kuri 140 gadu garumā ar savu darbu, zināšanām un degsmi veidojuši bibliotēkas vēsturi un devuši nozīmīgu ieguldījumu bibliotēkas attīstībā Limbažos.
Lai gan rīts iesākās ar pamatīgu lietu, norunātajā laikā mākoņi izklīda un uzspīdēja saule. Šķita, ka daba pati ir parūpējusies par piemērotu brīdi šim klusajam un cieņas pilnajam piemiņas gājienam.
Pie bibliotēkai nozīmīgu personību atdusas vietām interesantus stāstus un vēsturiskus faktus bija sagatavojusi Irīna Noriņa, atgādinot par cilvēkiem, kuru darbs un dzīvesgājums cieši saistīts ar Limbažu bibliotēkas izaugsmi. Dalībnieki piestāja pie Baumaņu Kārļa piemiņas vietas, kur aizdedza sveces un nolika ziedus. Tika apmeklēts arī grāmatu mīļotāja un ilggadējā bibliotekāra Alfrēda Lēnmaņa kaps. Īpašs brīdis bija pie pirmā bibliotekāra Jāņa Pētersona atdusas vietas. Tika sakopta kapa vietiņa, kopīgi notīrīta piemiņas plāksne, un zem laika nospiedumiem atkal kļuva skaidri salasāmi vārdi, kuru vēstījums nav zaudējis savu nozīmi arī šodien:
“Un kaut gan Tevi sauca un Tu gāji,
Ko Tava roka sēja, tas vēl dīgs un zels!”
Šīs novadnieka Friča Bārdas dzejas rindas īpaši spilgti raksturo to cilvēku devumu, kuru piemiņa šajā dienā tika godināta. Viņu iesāktais darbs turpinās bibliotēkā, tās krājumā, tradīcijās un cilvēkos.
Dodoties prom, ikvienu pavadīja gaišas un sirsnīgas sajūtas. Klātesošie domās pateicās visiem, kuri dažādos laikos rūpējušies par gaismas, zinību un kultūras uzturēšanu Limbažos. Viņu veikums ir nozīmīga novada vēstures daļa, kas joprojām iedvesmo un atgādina par bibliotēkas vērtībām - zināšanām, atmiņu un cilvēku kopību.
