Muzeja apraksts:
Šī ir viena no pirmajām ēkām Staiceles centrā, kur sākotnēji darbojies krogs. Ēka celta vietā, kur kādreiz atradies purvs, un to apliecina arī senais nosaukums Metsepole, kas nozīmē meža mala. Šajā apkārtnē savulaik lasītas dzērvenes, un tā bijusi bagāta ar dažādiem meža zvēriem. Apkārtnē atradušās daudzas lauku saimniecības, taču Staicele kā apdzīvota vieta sāka veidoties tikai ap 1846. gadu.
Muzejs iekārtots vienā no Staiceles vēsturiskā centra vecākajām ēkām. Senā ēka ir rūpīgi restaurēta, saglabājot iespējami daudz autentisku elementu. Telpu interjerā redzamas guļbūvei raksturīgās sienas, griesti un griestu sijas. Telpas centrā atrodas restaurētā lielā siltumkrāsns, maizes krāsns un īpatnējā plīts, kas, iespējams, ir lībiešu amatnieku darinājums.
Staiceles Lībiešu muzejā “Pivālind” iespējams uzzināt, kā radies Staiceles nosaukums un kāda ir tās saistība ar Vidzemes lībisko kultūrtelpu. Apmeklētāji var dzirdēt Vidzemes lībisko izloksni (bijušā Rozēnu pagasta teritorijā), kā arī iepazīt emocionālo stāstu “Ozols tēva pagalmā”, kas vēsta par Staiceles apkārtnes muižām un vairāk nekā 650 lauku viensētām – gan vecsaimniecībām, gan jaunsaimniecībām.
Muzejā var iepazīt arī “Lielās ielas stāstu”, kas atklāj papīra ražošanas pirmsākumus Staicelē un Lielās ielas veidošanos. Tāpat apmeklētāji uzzina, kā gleznainie Salacas upes krasti un apkārtnes purvi ietekmējuši staiceliešu darba tikumu, kā izveidojušās futbola tradīcijas un kā tiek austi izstrādājumi no dabas materiāliem – smilgām, ašķiem, kosām un citiem apkārtnē sastopamiem augiem.
Staiceles Lībiešu muzejs “Pivālind” pirmo reizi akreditēts 2008. gadā. Kā apliecinājums valsts atzīta muzeja darbībai akreditēts līdz 2028. gada 25. septembrim. MUZEJA AKREDITĀCIJAS APLIECĪBA Nr. 101A4
Staiceles Lībiešu muzejs “Pivālind” piedāvā saviem apmeklētājiem ekskursijas muzejā un pilsētā, kā arī dažādas muzejpedagoģiskās programmas.