Limbažu novada pašvaldības Salacgrīvas apvienības pārvalde ir vērsusies Dabas aizsardzības pārvaldē, aicinot izvērtēt kormorānu jeb jūras kraukļu kolonijas pieaugumu Salacas krastos un tās iespējamo ietekmi uz lašveidīgo zivju populācijām.
Pašvaldība norāda, ka pēdējo gadu laikā jūras kraukļu skaits Salacas apkārtnē ir ievērojami pieaudzis. Bažas rada šo putnu ietekme uz zivju resursiem, kā arī koloniju radītie bojājumi krasta veģetācijai un kokiem.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) skaidro, ka jūras kraukļi Latvijā ir aizsargājama putnu suga, un normatīvie akti neļauj tos mērķtiecīgi nogalināt bez īpaša pamatojuma. Lai lemtu par putnu skaita ierobežošanu, nepieciešami pierādījumi, ka konkrētajā vietā tie rada būtisku kaitējumu dabas vērtībām, zivsaimniecībai vai citām nozarēm.
Pašlaik DAP rīcībā nav pietiekamu datu, lai pieņemtu lēmumu par kormorānu skaita samazināšanu Salacas teritorijā. Vienlaikus eksperti atzīst, ka visefektīvākie ierobežošanas pasākumi ir vērsti pret ligzdojošām kolonijām, savukārt migrācijas laikā uzturošos putnus ierobežot nav lietderīgi.
Šobrīd tiek izstrādāts dabas parka "Salacas ieleja" dabas aizsardzības plāns, kura ietvaros eksperti apzina teritorijas dabas vērtības un izvērtē dažādas problēmsituācijas. Šīs sezonas laikā ornitologi izvērtēs arī jūras kraukļu kolonijas ietekmi Salacas apkārtnē un noteiks, vai un kur putni rada būtisku kaitējumu. Šī brīža situācija liecina to, ka šobrīd Salacas krastos liels skaits jūraskraukļu uzturas to migrācijas laikā, kad to ierobežošana visticamāk nebūs efektīva. Ja tiks konstatēts pietiekams pamatojums, dabas aizsardzības plānā varēs paredzēt pasākumus jūras kraukļu skaita ierobežošanai konkrētās vietās. Savukārt gadījumā, ja būs nepieciešams izmantot letālas metodes, Dabas aizsardzības pārvalde par turpmāko rīcību informēs pašvaldību.
Vienlaikus Pārvalde aicinājusi pašvaldību izvērtēt iespējas nepieciešamības gadījumā piesaistīt kompetentus medniekus, kuri varētu iesaistīties apstiprināto ierobežošanas pasākumu īstenošanā.