Salacgrīviešu biedrība “Bibliokuģis “Krišjānis Valdemārs”” šovasar atradusi jaunu spēka pielikšanas punktu Vidzemes piejūrā – Kuivižos. Pateicoties piekrastes zvejnieka un ledlauža “Varma” stūresvīra Andra Skujas atsaucībai un atbalstam, bibliokuģis viņa senajā zvejas rīku šķūnī, kas tagad lepni nodēvēts par “Kultūršķūni”, atvēris jaunu kultūrvietu, kur rīkot publiskus pasākumus piekrastnieku identitātes un latviešu ģimeņu stiprināšanai.
4. augustā “Kultūršķūni” atklāja tikšanās ar folkloristi profesori Janīnu Kursīti un novadpētnieku vēstures skolotāju Robertu Ķipuru. Šis lieliskais tandēms vairāku gadu garumā daudziem interesentiem bija pazīstams kā ceļojumu biroja “Impro” gidu duets, kur kopā ar viņiem izziņas braucienos pa Latviju un ārpus tās – arī pie tautiešiem Baltkrievijā un Ukrainā – savulaik bija devušies simtiem ceļošanas entuziastu. Īpaši populāras bija ekspedīcijas pa dzintara ceļu – tie bija jaudīgi un enciklopēdiski ievērojamāko saules akmens ieguves un apstrādes vietu apmeklējumi. Lai uz tiem tiktu un pieteiktos, ažiotāža rima pirmajā pusstundā, kad visas vietas autobusos jau bija izpirktas.
Kuivižos viss notika bez liekas ažiotāžas. Sarunas tēma – latviskais un lībiskais kā pamats ģimeņu spēka stiprināšanā. Kamēr Andris Skuja rādīja savas gleznas un vārīja tradicionālo zivju zupu, viesi rosināja klātesošos uz dzīvi raudzīties arī caur humora prizmu. Tas nudien veicinātu tautas ataugsmi, par to Janīna Kursīte lieliski pārliecinājusies, vācot materiālus savam vērienīgajam pētījumam par latviešu humoristiski satīrisko dzeju, kam dots intriģējošs nosaukums – “Etiķis un medus”. Tuvojoties kārtējām Saeimas vēlēšanām, vieni tecina medu, bet citi šim salduma kubulam piešauj arī etiķa piešprici. Tā bijis arī pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, kad neredzētu popularitāti iemantoja humora un satīras žurnāli, kam nekas “cilvēcisks” nebija svešs.
Roberts Ķipurs vairākkārt uzsvēra novada kultūrpolitikas nozīmi jauniešu sakņu ieaudzināšanā un dzimtās vietas apzināšanā. Kā bez pārdomātas kultūrpolitikas var izaugt nākotnes Latvijas pilsonis?! Kad visu atbildību uzveļam skolai, rodas jautājums – bet kāda ir vecāku un ģimenes loma jaunā cilvēka audzināšanā? Būdams vēstures skolotājs elitārajā Valsts Rīgas 1. ģimnāzijā, viņš izjūt dubultu atbildību par audzēkņu iespējām iegūt kvalitatīvu izglītību, apzināt savas ģimenes un valsts saknes, kopt novadpētniecības tradīcijas, vienvārdsakot – izaugt par Latvijas patriotiem. Vai tas ir viegli? Daudz atbilžu sniedza klausītāji, viņu vidū arī ģimeņu saieta “Trejdeviņi” dalībnieki, kurus jau vienpadsmito vasaru kopā pulcē mūsu novadnieks Roberts Šilings savās “Meža salās”. Pēcpusdienas sarunās aktīvi iesaistījās Latvijas Universitātes profesors, vairāku Saeimas sasaukumu deputāts Pauls Viesturs Karnups, kuram ilgākus gadus bijis tas gods kā Austrālijas pilsonim būt par gubernatoru nedaudzās šai valstij piederošajās salās. Arī viņš sevī jūt līvu saknes, un to pētniecībai aktīvi pievērsies tieši lībiskās kultūrpolitikas sakarā.
Klausītāju vidū satiku lībiešu sakņu pētnieci Rasmu Noriņu, kura veikusi vai vesela zinātniskā institūta darba apjomu Vidzemes lībiskajā kultūrtelpā, klātesoša bija Ziemeļvidzemes dabas rezervāta pētniece Inta Soma, kurai ikdienā jāaprūpē zaļi domājošais mūspuses krasts. Tūrisma speciāliste un gide Ināra Izande bilda, ka Vidzemes lībiešiem jādabū gatavs kaut kas tāds, ko kursenieku pētniecībā paveikuši brāļi lietuvieši romantiskajās Kuršu kāpās, ko vasaras sezonā vai gāž apkārt atpūtnieki. Jā, bet kā tad būs ar “ekoloģisko pēdu”?! – liek aizdomāties I. Soma. Savukārt lauku tūrisma eksperts Juris Zālītis aicināja klātesošos cītīgāk apgūt sābru igauņu valodu (pats jau to prot!) un pauda gandarījumu, ka no 10. augusta atkal atjaunoti pārrobežu sabiedriskā autobusa reisi Salacgrīva – Pērnava. Salacgrīvas ostas pārvaldnieks Ivo Īstenais rosināja vairāk mums pašiem darīt novadpētniecībā, un kā piemērs paveiktajam būs šoruden gaidāmā grāmata “Vecsalacas laša stāsts”.
Biedrības “Bibliokuģis “Krišjānis Valdemārs”” iniciatore un valdes locekle Hedviga Inese Podziņa ir gandarīta par klausītāju padziļināto interesi apmeklēt tikšanos “Kultūrsķūnī”, kas varētu nākotnē tapt par rosīgu domu apmaiņas kultūrvietu ne vien Salacgrīvas, bet visa novada iedzīvotājiem. Viņa ir pateicīga Limbažu novada pašvaldībai par sniegto atbalstu, kas gūts novada biedrību un nodibinājumu pasākumu konkursā, stiprinot latvisko un lībisko identitāti Vidzemes lībiskajā kultūrtelpā.
Gints ŠĪMANIS