Īstenojot Limbažu novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2022.–2046. gadam aktualizācijas Sabiedrības līdzdalības plānu, ir veiksmīgi noslēgusies iedzīvotāju aptauja par Limbažu novada ainavām un kultūrvēsturiskajām teritorijām, kas norisinājās no 1.jūlija līdz 31.jūlijam.
Aptaujas mērķis bija noskaidrot, kuras vietas iedzīvotājiem šķiet vērtīgas un saglabājamas nākotnei, un iegūtos rezultātus izmantot novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas aktualizācijā un teritorijas plānojuma izstrādē.
Limbažu novada ainavas – jūras piekraste, meži, ezeri, upju ielejas, mozaīkveida lauki, pilskalni un vēsturiskie pilsētu un ciemu centri – ir mūsu kopīgā bagātība. Lai tās saglabātu un attīstītu pārdomāti, aicinājām iedzīvotājus dalīties savā redzējumā par vietām, kas šķiet īpaši vērtīgas, rada piederības sajūtu un ir jāsaglabā nākamajām paaudzēm.
Pateicoties iedzīvotāju atsaucībai, ir saņemta nozīmīga un daudzpusīga informācija. Izvērtējot anketās sniegtās atbildes, pašvaldība ir ieguvusi vērtīgus datus vairākos plānošanai būtiskos virzienos.
Ir noskaidrots, ar kādām ainavām visvairāk asociējas novads un kurās vietās iedzīvotāji jūt vislielāko piederības sajūtu. Tāpat apzinātas konkrētas vietas, kas tiek uzskatītas par izcilām – novada skaistākās ainavas, labākie skatu punkti, ainaviskākie ceļu posmi un vērtīgākās piekrastes vietas. Apkopota informācija par sabiedrības skatījumā vizuāli degradētām un sakopjamām teritorijām. Uzzināts iedzīvotāju redzējums par to, kuri kultūrvēsturiskie elementi – muižas un to parki, baznīcas, pilskalni, vēsturiskie ciemu centri vai tradicionālā saimniekošana – ir vissvarīgākie novada tēlam. Īpaši vērtīga ir iegūtā informācija par Vidzemes lībiskās kultūrtelpas mantojuma izjūtu novadā. Iedzīvotāji ir snieguši savu vērtējumu par to, kā apkārtējā ainava un dabas vide ietekmē viņu vēlmi dzīvot konkrētajā vietā, mentālo labbūtību un motivāciju fiziskām aktivitātēm. Tāpat ir identificētas vietas, kas uzskatāmas par vislabvēlīgāko, drošāko un kvalitatīvāko vidi ģimenēm. Apkopotie dati ļauj saprast, kuros virzienos, piemēram, dabas tūrismā, radošajās industrijās vai veselības tūrismā, ainavai ir vislielākais potenciāls veicināt vietējo ekonomiku. Plānošanas procesā ļoti nozīmīgs ir iedzīvotāju viedoklis par vēlamo ainavas attīstības modeli (stingra aizsardzība, sabalansēta vai brīva attīstība), pilnībā neaizskaramajām un saudzējamām teritorijām, kā arī par lielākajiem riskiem ainavai, piemēram, zemju aizaugšanu, infrastruktūras būvniecību vai vēja un saules parku izvietojumu.
Aptaujas rezultāti atspoguļo iedzīvotāju uztverto ainavas vērtību sistēmu, proti, to, kas iedzīvotājiem apkārtējā dabā un vidē šķiet vissvarīgākais un vērtīgākais. Limbažu novadam ļoti izteikta ir piekrastes ainavas identitāte, jo 75,47 % iedzīvotāju Limbažu novadu vispirms asociē ar piekrastes ainavu un jūru. Nākamā ir mazpilsētu un ciemu vēsturiskā vide – 44,34 %, bet pēc tam ezeri un purvi – 35,85 %, mozaīkveida lauku ainava un ainaviskie ceļi – 32,55 %, upju ielejas – 32,08 %. Lai gan piekrastes ainava ir tikai viens no novada ainavu tipiem, tā ir dominējoša kā Limbažu novada ainaviskās identitātes nesēja iedzīvotāju uztverē. To pastiprina sniegtās atbildes par vietām, kuras vajadzētu parādīt novada viesiem: atbildēs visbiežāk atkārtojas Salacgrīva, Ainaži, Vidzemes akmeņainā jūrmala, Veczemju un Sarkanās klintis, mols, piekraste, Tūja. Būtiski pieminēt, ka piekrastes ainavai var piešķirt ne tikai dabas aizsardzības, bet arī identitātes ainavas statusu.
Vērtējot to, cik nozīmīga ir dabisku, maz pārveidotu ainavu un mazapdzīvotu teritoriju saglabāšana novadā, atklājas pārliecinošs atbalsts dabas vērtību saudzēšanai. Vairākumam jeb 69,34 % (147 iedzīvotājiem) dabisku ainavu saglabāšana ir ļoti nozīmīga. Vēl 16,51 % (35 iedzīvotāji) atzīmēja, ka tas ir drīzāk nozīmīgi. Neitrālu nostāju (ne nozīmīga, ne nenozīmīga) pauda 8,49 % (18 iedzīvotāji). Tikai ļoti neliela daļa aptaujāto šo jautājumu uzskata par drīzāk nenozīmīgu – 3,3 % (7 iedzīvotāji) – vai pilnīgi nenozīmīgu (0,47 % jeb 1 iedzīvotājs). Šie rezultāti skaidri parāda, ka Limbažu novada iedzīvotāji kā vienu no savas dzīves telpas lielākajām vērtībām saredz dabas klātbūtni, mieru un maz pārveidotas teritorijas.
Vairāk nekā puse jeb 57,55 % (122 iedzīvotāji) savā apkārtnē ir pamanījuši vizuāli degradētas teritorijas – pamestas būves, karjerus, aizaugušas vai piesārņotas vietas, kas bojā kopējo ainavu. Savukārt 35,38 % (75 iedzīvotāji) nebija pārliecināti vai ikdienā nav pievērsuši tam uzmanību. Tikai 4,25 % (9 iedzīvotāji) uzskata, ka novadā šādu vizuāli degradētu vietu nav. Konkrēto degradēto objektu identificēšana palīdzēs pašvaldībai noteikt prioritātes vides sakārtošanai, piesaistīt nepieciešamos resursus to atjaunošanai un pieņemt pamatotus lēmumus, lai padarītu Limbažu novada ainavu vēl pievilcīgāku un drošāku gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem.
Atbildot uz jautājumu, kuri kultūrvēsturiskie elementi ir vissvarīgākie Limbažu novada ainavas tēlam (kur bija iespējams atzīmēt vairākus variantus), aptaujas dalībnieku vērtējums sadalījās šādi: muižas, pilis un to parkus kā nozīmīgāko elementu bija atzīmējuši 78,3 % (166 iedzīvotāji). Savukārt vēsturiskos pilsētu vai ciemu centrus izcēla 62,74 % (133 iedzīvotāji). Tradicionālo saimniekošanu, tajā skaitā zvejniecību un vēsturisko lauku apbūvi, kā būtisku lauku un piekrastes ainavas daļu augstu novērtēja 58,49 % (124 iedzīvotāji). Pilskalnus un senvietas – šos senākās vēstures lieciniekus – par svarīgiem uzskata 46,7 % (99 iedzīvotāji). Garīgās arhitektūras nozīmi (baznīcas un to apkārtni) ainavā atzīmēja 39,15 % (83 iedzīvotāji), bet citus anketā nepiedāvātus variantus norādīja 4,72 % jeb 10 iedzīvotāji.
Šie rezultāti pašvaldībai sniedz skaidras norādes par to, kurus kultūrvēsturiskos objektus un vides elementus sabiedrība uztver kā neatņemamu Limbažu novada vizītkarti un identitātes pamatu. Izstrādājot teritorijas plānojumu un attīstības dokumentus, tieši šo vērtību saglabāšanai, uzturēšanai un iekļaušanai novada tūrisma un kultūras piedāvājumā būs jāpievērš pastiprināta uzmanība.
Vairāk nekā divas trešdaļas jeb 66,04 % (140 iedzīvotāju) atzīst, ka viņiem nav zināmi vietējie stāsti, leģendas vai nostāsti, kas saistīti ar Limbažu novada ainavām un objektiem. Savukārt gandrīz trešdaļa jeb 30,19 % (64 iedzīvotāji) norāda, ka šādus stāstus zina.
Vērtējot Vidzemes lībiskās kultūrtelpas mantojuma klātbūtni un atpazīstamību Limbažu novadā, secināms, ka lielākā daļa iedzīvotāju to izjūt tikai daļēji vai vāji. Gandrīz puse jeb 47,17 % (100 iedzīvotāju) atzīst, ka šo mantojumu pamana tikai daļēji – galvenokārt atsevišķos objektos vai pasākumos. Vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju to izjūt vāji (22,64 % jeb 48 iedzīvotāji) vai neizjūt vispār (12,26 % jeb 26 iedzīvotāji). Vēl 5,66 % (12 iedzīvotājiem) bija grūti sniegt vērtējumu. Tikai 10,38 % (22 iedzīvotāji) uzskata, ka lībiskais mantojums ir ļoti izteikts un skaidri redzams un jūtams novada tēlā.
Aptaujas rezultāti pārliecinoši parāda, ka Limbažu novada iedzīvotāji aktīvi izmanto vietējo dabu un ainavisko vidi savai atpūtai un ikdienas aktivitātēm. Atbildes uz jautājumu, cik bieži iedzīvotāji apzināti pavada laiku novada dabā un ainavās (pastaigas, atpūta, sports, makšķerēšana, peldēšanās, dārza darbi u. tml.), iezīmē ļoti augstu iesaistes rādītāju. Gandrīz katru dienu dabu bauda 42,92 % (91 iedzīvotājs). Vairākas reizes nedēļā laiku dabā pavada 25,47 % (54 iedzīvotāji). Vairākas reizes mēnesī dabas sniegtās iespējas izmanto 18,4 % (39 iedzīvotāji). Tikai neliela daļa to dara dažas reizes gadā (10,85 % jeb 23 iedzīvotāji), un tikai 1 iedzīvotājs (0,47 %) norādījis, ka dabā laiku nepavada praktiski nekad.
Kopumā vairāk nekā divas trešdaļas jeb 68,86 % aptaujāto iedzīvotāju piekrīt, ka dabas vide un ainava ir bijuši noteicošie faktori viņu vēlmei dzīvot konkrētajā Limbažu novada vietā. Lielākā daļa jeb vairāk nekā 81 % aptaujāto iedzīvotāju atzīst dabas un ainavu labvēlīgo ietekmi uz viņu pašsajūtu. Gandrīz trīs ceturtdaļas jeb 74,52 % aptaujāto norāda, ka vietējā ainava viņus motivē doties dabā un būt fiziski aktīviem. Turklāt vairāk nekā 82 % iedzīvotāju atzīst, ka viņu mājokļa apkārtne spēj nodrošināt miera sajūtu.
Dabas un kultūras tūrisms ir jomas, kurās Limbažu novada iedzīvotāji saskata vislielāko potenciālu vietējās ekonomikas veicināšanai. Apkopojot iedzīvotāju viedokli par to, kuros virzienos novada ainavai ir vislielākais ekonomiskais potenciāls, iezīmējas skaidrs atbalsts uz dabu un vietējām tradīcijām balstītai uzņēmējdarbībai. Dabas tūrisma attīstību (takas, laivošana u. tml.) kā nozīmīgāko izceļ gandrīz trīs ceturtdaļas jeb 74,53 % (158 iedzīvotāji). Kultūras tūrismu (pasākumi vēsturiskajās vietās, muižās) atbalsta 58,49 % (124 iedzīvotāji). Vienādu atbalstu – 47,64 % (101 iedzīvotājs) – ieguvušas divas būtiskas nozares: vietējā mājražošana un amatniecība kā identitātes zīme, kā arī vietējā lauksaimniecība un pārtikas ražošana. Dabas vērtībās balstītu uzņēmējdarbību un ilgtspējīgu saimniekošanu (tostarp biosfēras rezervāta potenciālu) saskata 41,98 % (89 iedzīvotāji). Ainavas lomu investīciju un jaunu iedzīvotāju piesaistē uzsver 35,85 % (76 iedzīvotāji). Rekreāciju, SPA un veselības tūrismu kā potenciālu atzīmē 26,89 % (57 iedzīvotāji), savukārt radošās industrijas un mākslas rezidences – 15,09 % (32 iedzīvotāji). Citu, anketā neminētu variantu norādījuši 1,89 % (4 iedzīvotāji).
Vērtējot lielākos riskus un apdraudējumus Limbažu novada ainavām un kultūrvidei, iedzīvotāji visbiežāk izceļ liela mēroga enerģētikas infrastruktūras attīstību un nesakoptus īpašumus. Atbildot uz jautājumu par šī brīža lielākajiem apdraudējumiem novada ainavām, respondentu atbildes iezīmē skaidras sabiedrības bažas. Vēja elektrostaciju (VES) un lielu saules enerģijas staciju (SES) parku izvietojumu ainavā kā galveno risku identificē 59,91 % (127 iedzīvotāji). Novārtā pamestus īpašumus kā būtisku ainavas bojātāju saskata 52,83 % (112 iedzīvotāji). Par pārmērīgu vai neapdomīgu mežizstrādi un mežu apsaimniekošanas ietekmi satraucas 46,23 % (98 iedzīvotāji). Pārmērīgu vai neatbilstošu piekrastes teritoriju pārveidi, piemēram, apbūvi, kā risku izceļ 31,6 % (67 iedzīvotāji). Lauksaimniecības zemju un skatu vietu aizaugšanu ar krūmiem kā problēmu norāda 29,72 % (63 iedzīvotāji). Tradicionālās apbūves un arhitektūras stila izzušanu atzīmē 17,92 % (38 iedzīvotāji). Infrastruktūras būvniecības ietekmi (ceļi, komunikācijas) kā faktoru uzsver 14,62 % (31 iedzīvotājs). Papildu individuālus riskus norādījuši 5,19 % (11 iedzīvotāji).
Analizējot viedokļus par Limbažu novada ainavu kvalitātes izmaiņām pēdējo 5 līdz 10 gadu laikā, secināms, ka tie sadalās, taču kopējā tendence norāda uz stabilu vai uzlabojušos situāciju. Aptaujas dalībnieku vērtējums par ainavas kvalitātes dinamiku ir šāds: 33,02 % (70 iedzīvotāji) saredz pozitīvas pārmaiņas novada vidē. Tikpat liela daļa jeb 33,02 % (70 iedzīvotāji) uzskata, ka situācija ilgtermiņā ir saglabājusies nemainīga. 18,87 % (40 iedzīvotājiem) bija grūtības precīzi novērtēt vides izmaiņas šajā periodā. Tikai 13,68 % (29 iedzīvotāji) norāda uz ainavas kvalitātes kritumu.
Vērtējot vēlamo ainavas attīstības modeli Limbažu novadā, iedzīvotāji visbiežāk dod priekšroku sabalansētai pieejai, kas apvieno saimniecisko attīstību ar dabas un skatu vērtību saglabāšanu. Gandrīz puse jeb 49,06 % (104 iedzīvotāji) atbalsta modeli, kurā ir pieļaujama jaunu objektu (tostarp atjaunojamās enerģijas) būvniecība, ja tiek saglabāti vērtīgākie skatu punkti un elementi. Gandrīz trešdaļa jeb 32,08 % (68 iedzīvotāji) uzskata, ka jāsaglabā viss esošais, stingri ierobežojot saimniecisko darbību vērtīgajās zonās. Tikai neliela daļa jeb 6,13 % (13 iedzīvotāji) uzskata, ka ekonomiskajām interesēm un infrastruktūrai ir jābūt prioritātei pār ainavas saglabāšanu. Vēl 6,13 % (13 iedzīvotājiem) uz šo jautājumu bija grūti atbildēt, savukārt 5,19 % (11 iedzīvotāji) norādīja citu, anketā nepiedāvātu variantu.
Vairāk nekā puse Limbažu novada iedzīvotāju ir gatavi veikt praktiskus darbus, lai rūpētos par apkārtējo vidi, bet liela daļa labprāt iesaistās arī lēmumu pieņemšanā un problēmu identificēšanā. Atbildes uz aptaujas jautājumu par to, vai iedzīvotāji būtu gatavi personīgi iesaistīties novada ainavu un vērtīgo vietu saglabāšanā vai sakārtošanā, iezīmē augstu sabiedrības pilsonisko aktivitāti. Gatavību līdzdarboties un piedalīties talkās un sakopšanas pasākumos pauž vairāk nekā puse jeb 57,08 % (121 iedzīvotājs). Gatavību paust savu nostāju un līdzdarboties attīstības plānošanā izsaka 42,92 % (91 iedzīvotājs). Gandrīz tikpat liela daļa – 41,51 % (88 iedzīvotāji) – ir gatavi aktīvi fiksēt un ziņot par vietām, kam nepieciešama pašvaldības uzmanība. Atbalstīt iniciatīvas finansiāli vai ar ziedojumiem apsver 11,79 % (25 iedzīvotāji). Tikai neliela daļa, 13,68 % (29 iedzīvotāji), šobrīd neredz iespēju personīgi iesaistīties. Vēl 2,83 % (6 iedzīvotāji) norādīja citus, anketā nepiedāvātus variantus.
Viens no nozīmīgākajiem un iepriecinošākajiem rādītājiem ir iedzīvotāju lojalitāte savam novadam. Atbildot uz jautājumu, kā iedzīvotāji redz sevi dzīvojam vai strādājam Limbažu novadā ilgtermiņā (piemēram, pēc 10–20 gadiem), savu nākotni novadā pilnīgi droši saredz 42,92 % (91 iedzīvotājs). Pozitīvi noskaņoti ir vēl 32,55 % (69 iedzīvotāji). Pagaidām neizlēmuši vai svārstīgi ir 13,21 % (28 iedzīvotāji). Tikai pavisam neliela daļa savu nākotni šeit nesaskata – atbildi “drīzāk nē” izvēlējās 7,55 % (16 iedzīvotāju), bet “noteikti nē” atzīmēja vien 1,89 % (4 iedzīvotāji).
Vairākums jeb 68,87 % (146 iedzīvotāji) aptaujāto ir novada pastāvīgie iedzīvotāji. Nozīmīgu daļu veido cilvēki, kuri novadā neuzturas ikdienā, bet kuriem tur pieder īpašums vai vasarnīca (14,62 %) vai kuri tur regulāri viesojas un atpūšas (7,55 %). Tikai 0,47 % novadā strādā, bet dzīvo citur, savukārt 3,77 % ir bijušie iedzīvotāji. Visciešākā saistība iedzīvotājiem, kuri piedalījās aptaujā, ir ar Salacgrīvu (21,23 %) un Limbažiem (17,92 %). No pagastiem visvairāk pārstāvēts ir Liepupes pagasts (7,55 %), kam seko Salacgrīvas pagasts (7,08 %), Skultes pagasts (7,08 %), Ainaži (6,13 %) un Pāles pagasts (5,66 %). Ar visu novadu kopumā saistīti jūtas 2,36 % respondentu.
Aptaujātajiem ir izteikti ilglaicīga piesaiste novadam. Pētījumā iegūtie dati un viedokļi balstās uz dziļu vietējo apstākļu un vēstures pārzināšanu. Aptaujas dalībnieku absolūto vairākumu veido vietējie cilvēki, kuri Limbažu novadā dzīvo pastāvīgi un kuru saistība ar to mērāma gadu desmitos vai visa mūža garumā. Vairāk nekā puse – 57,55 % (122 iedzīvotāji) – ar novadu ir saistīti visu mūžu. Vēl 32,08 % iedzīvotāju saistība ar novadu pārsniedz 10 gadus. Tikai neliela daļa (kopā nedaudz virs 7 %) ar novadu ir saistīti 10 gadu vai mazāk. Aktīvākās sabiedrības grupas ir iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 64 gadiem (26,89 %), no 45 līdz 54 gadiem (21,23 %) un no 35 līdz 44 gadiem (20,28 %). Jauniešu un bērnu līdz 24 gadiem īpatsvars ir ļoti zems (kopā ap 5,6 %).
Aptauja ir veiksmīgi sasniegusi abas lielākās novada pilsētas un piekrastes teritorijas (Salacgrīvu, Limbažus, Skulti, Liepupi), taču atsevišķi iekšzemes un pierobežas pagasti un pilsētas (piemēram, Ainaži, Staicele, Aloja) ir pārstāvēti mazāk. Vairāk nekā piektā daļa aptaujāto (virs 22 %) novadā nedzīvo ikdienā, bet uztur tur īpašumus vai atpūšas. Tas apstiprina Limbažu novada un tā ainavu lielo nozīmi kā rekreācijas galamērķim. Arī šīs sabiedrības daļas viedoklis par vides attīstību ir būtisks un vērā ņemams.
Tikai kopā, sadzirdot katru pagastu un katru paaudzi, mēs varam veidot Limbažu novadu par vietu, kuru mīlam šodien un ar kuru leposies nākamās paaudzes. Pateicamies ikvienam, kurš veltīja laiku anketas aizpildīšanai un sniedza savu ieguldījumu novada nākotnes veidošanā!
Limbažu novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas aktualizācijas
darba grupas vadītājs Ģirts Vilciņš