30.septembrī Limbažu novada pašvaldības vadība tikās ar visu trīs Salacas nēģu taču apsaimniekotājiem, lai klātienē iepazītos ar nēģu zvejas norisi un uzzinātu zvejnieku viedokli par jautājumiem, kas saistīti ar nēģu zvejas turpmāko organizēšanu Salacā.
Tikšanās nepieciešamība aktualizējās pēc septembrī notikušajām Limbažu novada pašvaldības pārstāvju konsultācijām ar zinātniskā institūta “BIOR” pētniekiem. To laikā pārrunāja jautājumus par nēģu taču izbūvi un izmantošanu, upes apsaimniekošanu, laivotāju drošību, kā arī taču kā kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un izmantošanu saimnieciskajā darbībā.
“BIOR” pētnieki vēlējās noskaidrot pašvaldības viedokli vairākos ar nēģu zvejas organizēšanu saistītos jautājumos. Pašvaldības vadība un speciālisti uzskatīja, ka pirms konkrētu atbilžu un priekšlikumu sagatavošanas ir svarīgi konsultēties ar pašiem nēģu zvejniekiem – cilvēkiem, kuri ikdienā strādā uz Salacas un vislabāk pārzina zvejas praktisko norisi.
Tāpēc 30. septembrī Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Sigita Upmale, priekšsēdētājas 1. vietnieks Ģirts Vilciņš, Salacgrīvas apvienības pārvaldes vadītājs Andris Zunde un Attīstības un projektu nodaļas vides inženiere Iveta Umule tikās ar visu trīs Salacas nēģu taču apsaimniekotājiem.
“Mums ir jāsniedz atbildes uz “BIOR” jautājumiem, kas saistīti ar dabas aizsardzības plāna izstrādi, taču uzskatu, ka nevaram paust pamatotu viedokli, pirms neesam uzklausījuši pašus nēģu zvejniekus. Ir svarīgi ne tikai runāt par nēģu zveju, bet arī klātienē redzēt, kā šis darbs notiek, izprast zvejnieku pieredzi un problēmas. Mūsu uzdevums ir pārstāvēt novada iedzīvotāju un uzņēmēju intereses, tāpēc ir būtiski viņus sadzirdēt. Tikšanās laikā saņēmām atbildes uz jautājumiem, kas mums bija svarīgi, un vienlaikus uzzinājām par problēmām, kuru risināšanā nepieciešama arī pašvaldības iesaiste,” uzsvēra Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Sigita Upmale.
Priekšsēdētājas 1. vietnieks Ģirts Vilciņš atzina, ka īpaši vērtīga bijusi iespēja nēģu zveju iepazīt praktiski – uz vietas, uz tača. Tas ļauj labāk izprast zvejnieku darbu un apstākļus, kas to ietekmē. Būtisks faktors ir arī laikapstākļi, no kuriem nēģu zveja ir ļoti atkarīga.
Tikšanās apliecināja, ka katram no Salacas nēģu taču apsaimniekotājiem ir sava pieredze, darba metodes un skatījums uz zvejas organizēšanu. Iegūtā informācija tiks ņemta vērā formulējot pašvaldības viedokli un sagatavojot atbildes un priekšlikumus “BIOR”.
Diskusijas par nēģu zvejas turpmāko organizēšanu notiek, izstrādājot dabas lieguma “Salacas ieleja” dabas aizsardzības plānu projekta LIFE IS SALACA ietvaros. Iepriekš, aptaujājot zvejniekus, Zemkopības ministriju, Dabas aizsardzības pārvaldi un citas iesaistītās puses, apzināti jautājumi, kuros nepieciešami precizējumi. Daļa no tiem risināmi valsts līmenī, veicot izmaiņas normatīvajos aktos, savukārt jautājumus, kas attiecas tieši uz Salacu, iespējams risināt dabas aizsardzības plāna ietvaros.
Viens no jautājumiem ir nosacījumi nēģu taču izbūvei un izmantošanai. Pašvaldības ieskatā arī turpmāk nēģu taču izbūvē jāizmanto dabiski un videi draudzīgi materiāli, vienlaikus nepieļaujot tādu konstrukciju veidošanu, kas varētu apdraudēt laivotājus vai vietējos iedzīvotājus. Būtiski, lai nosacījumi nepamatoti neierobežotu nēģu taču izmantošanu saimnieciskajā darbībā un ļautu tos saglabāt arī kā nozīmīgu Salacas un Salacgrīvas kultūrvēsturiskā mantojuma daļu un tūrisma resursu.
Konsultācijās pārrunāta arī nēģu tačiem piegulošo upes posmu apsaimniekošana, tostarp aizauguma kontrole un ūdensaugu pļaušana. Pašvaldības ieskatā dabas aizsardzības plānā varētu noteikt galvenos apsaimniekošanas principus, savukārt detalizētākus nosacījumus precizēt zvejas tiesību nomas līgumos.
Būtisks ir arī jautājums par ūdenstūrisma un tradicionālās zvejniecības līdzāspastāvēšanu. Pašvaldības vadītāja uzskata, ka ūdenstūrismam jābūt salāgojamam ar saimniecisko darbību un jauni nosacījumi nedrīkst nepamatoti apgrūtināt zvejnieku darbu. Turpmākajā nēģu zvejas organizēšanā nepieciešams skaidri noteikt visu iesaistīto pušu kompetenci un jautājumus risināt atbilstoši katras institūcijas atbildībai. Tāpat pašvaldība ir ieinteresēta ciešākā sadarbībā Salacas zivju resursu stāvokļa uzlabošanā – zivju migrācijas iespēju atjaunošanā, dzīvotņu uzlabošanā, zivju resursu papildināšanā un citu ar upes ekoloģisko stāvokli saistītu jautājumu risināšanā.
Pašvaldības mērķis ir rast līdzsvaru starp dabas aizsardzību, Salacas zivju resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un tradicionālās nēģu zvejas saglabāšanu, ņemot vērā arī pašu zvejnieku pieredzi un viedokli.