Brūnais lācis Latvijā sastopams arvien biežāk, tādēļ būtiska kļūst gan sabiedrības informētība par drošu līdzāspastāvēšanu ar šo dzīvnieku, gan iedzīvotāju iesaiste lāču monitoringā. Dabas aizsardzības pārvalde aicina ikvienu, kurš pamanījis lāci vai tā klātbūtnes pazīmes, par to ziņot dabas novērojumu portālā “Dabas dati”
Saskaņā ar jaunākajiem monitoringa datiem Latvijā uzturas vismaz 190 brūnie lāči. Lai iegūtu iespējami precīzu informāciju par lāču izplatību un skaitu, nozīmīgs ir katrs novērojums. Par lāča klātbūtni var liecināt pēdu nospiedumi, apmatojums, ekskrementi, skrāpējumi kokos, postījumi dravās vai citos objektos, kā arī paša dzīvnieka novērojums dabā vai novērošanas kamerās.
Ziņojot par novērojumu, svarīgi norādīt precīzu datumu un vietu, vēlams pievienot GPS koordinātas, kā arī foto vai video materiālus. Īpaši vērtīga ir lāča priekšķepas nospieduma fiksēšana, jo tā izmērs palīdz noteikt dzīvnieka vecuma grupu un aptuveno svaru. Ja iespējams, nospiedumu ieteicams izmērīt vai blakus novietot kādu mēroga noteikšanai piemērotu priekšmetu, piemēram, bankas karti.
2025.gadā Latvijā reģistrēti 827 nejauši lāču vai to klātbūtnes pazīmju novērojumi. Katrs šāds ziņojums palīdz veidot precīzāku priekšstatu par lāču populāciju un tās izplatību valstī.
Vienlaikus Dabas aizsardzības pārvalde uzsver, ka, neskatoties uz lāču skaita pieaugumu, iespēja mežā sastapt lāci joprojām ir salīdzinoši maza. Lācis ir piesardzīgs dzīvnieks, kas parasti cenšas izvairīties no cilvēka klātbūtnes.
Arvien biežāk sabiedrības uzmanību piesaista gadījumi, kad lācis nonāk apdzīvotā vietā. Visbiežāk tas notiek nevis agresijas dēļ, bet gan klejojot, meklējot barību vai šķērsojot nepazīstamu teritoriju. Pavasarī jaunie lāči, kas atdalījušies no mātes, var veikt lielus attālumus, meklējot savu dzīves teritoriju.
Ja lācis pamanīts pilsētā vai ciemā, svarīgākais ir saglabāt mieru un netraucēt dzīvnieku. Iedzīvotāji aicināti netuvoties, nedzīt lāci prom ar automašīnām, nesekot tam, neizmantot suņus un neveikt citas darbības, kas varētu radīt dzīvniekam stresu. Šādās situācijās jāsazinās ar pašvaldību un Dabas aizsardzības pārvaldi, ļaujot speciālistiem koordinēt situācijas risināšanu.
Speciālisti norāda, ka lielākais risks bieži vien nav pats lācis, bet gan cilvēku nepārdomāta rīcība. Stresa situācijā jebkurš savvaļas dzīvnieks var kļūt neprognozējams, tādēļ drošākais risinājums ir saglabāt distanci un ļaut dzīvniekam netraucēti pamest apdzīvoto vietu.
Brūnais lācis ir lielākais Latvijas plēsējs. Pieaugušas mātītes var sasniegt 150 kilogramu svaru, bet tēviņi – pat 300 kilogramus. Ikdienā lācis nav agresīvs un lielākoties izvairās no cilvēka. Paaugstināta piesardzība nepieciešama gadījumos, ja dzīvnieks ir ievainots, pārsteigts nesagatavots, tam nav atkāpšanās iespēju vai arī tuvumā atrodas mazuļi.
Dabas aizsardzības pārvalde pateicas ikvienam, kurš ziņo par novērojumiem un palīdz sekot līdzi lāču populācijas attīstībai Latvijā. Plašāka informācija par brūno lāci, tā monitoringu un rīcību sastapšanās gadījumā pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē.
