18.oktobrī Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē norisinājās Jura Neikena 200. jubilejas gadam veltīts kultūrvēsturisks sarīkojums “Pamatlicējs. Vai tavs mūžs kam lieti der?”, godinot izcilo novadnieku, skolotāju, rakstnieku, mācītāju un latviešu Dziesmu svētku tradīcijas aizsācēju Juri Neikenu (1826–1868).
Pasākums bija veltīts cilvēkam, kura dzīve un darbs atstājis paliekošas pēdas latviešu kultūras, izglītības un nacionālās pašapziņas veidošanā. Rīgas Latviešu biedrība un tās Teātra komisija, turpinot kultūrvēsturisko personību godināšanas tradīciju, aicināja atcerēties Jura Neikena devumu un pārdomāt, cik nozīmīgas viņa atziņas ir arī mūsdienās.
Sarīkojumā skanēja Jura Neikena dzeja, proza, personīgās sarakstes un dienasgrāmatu fragmenti, komponista Māra Lasmaņa oriģinālmūzika ar Neikena tekstiem, latviešu tautasdziesmas un kora dziesmas.
Kultūrvēsturisko stāstu veidoja aktrise un scenārija autore Anita Grūbe, komponists un pianists Māris Lasmanis, kultūrvēsturniece un Jura Neikena dzīves un daiļrades pētniece Diāna Nipāne, kā arī solists Imants Erdmans. Muzikālo programmu papildināja trīs kori – Limbažu kultūras nama vīru koris “Ziedonis” diriģenta Jāņa Misiņa un kormeistara Māra Grīnblata vadībā, Rīgas Latviešu biedrības jauktais koris diriģenta Ārija Šķepasta vadībā un RLB kamerkoris “Austrums” diriģenta Ārija Ādamsona vadībā. Koru programmas veidotājs bija Ārijs Šķepasts, bet sarīkojuma režisore – Stella Līpīte.
Ieskatu Jura Neikena personībā un dzīves ceļā sniedza viņa novadniece, kultūrvēsturniece Diāna Nipāne. Viņa atgādināja, ka Juris Neikens dzimis 1826. gada 6. aprīlī Ārciema “Kānadžos”, zemnieku daudzbērnu ģimenē, kā ceturtais no astoņiem bērniem. Jau bērnībā viņu vairāk par lauku darbiem saistīja grāmatas, lasīšana, rakstīšana un zīmēšana.
Neikens mācījās Limbažu apriņķa skolā, vēlāk Jāņa Cimzes skolotāju seminārā Valmierā, apguva ērģeļspēli un studēja Tērbatas Universitātē. Viņš strādāja par skolotāju, vēlāk kļuva par mācītāju Dikļos un Umurgā, vienlaikus aktīvi iesaistoties izglītības un sabiedriskās dzīves veidošanā.
Diāna Nipāne uzsvēra, ka Neikena dzīves pārliecību varētu raksturot ar vārdiem: “Es ticu, un tāpēc runāju.” Viņa darbos un rīcībā atspoguļojās dziļa ticība, godīgums un vēlme kalpot savai tautai. Īpaši nozīmīga viņam bija bērnu izglītošana, skolu attīstība un latviešu valodas un kultūras stiprināšana.
Viens no Jura Neikena nozīmīgākajiem veikumiem ir latviešu Dziesmu svētku tradīcijas aizsākšana. Kā savā stāstījumā atgādināja Diāna Nipāne, šīs ieceres saknes meklējamas Ārciema pusē, kur sākotnēji radusies doma par kopīgu dziedāšanas sarīkojumu. Vēlāk iecere īstenojās Dikļos, kur 1864. gadā Neikens sarīkoja pirmos latviešu dziedāšanas svētkus, liekot pamatus tradīcijai, kas kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām latviešu kultūras vērtībām.
Juris Neikens bija arī latviešu nacionālās stāstniecības aizsācējs, dzejnieks, publicists un izdevējs. Lai gan viņa mūžs bija īss – tikai 42 gadi –, paveiktais turpina dzīvot latviešu kultūrā.
Raksturojot Neikena stingro pārliecību un uzticību saviem ideāliem, Diāna Nipāne īpaši izcēla viņa dzejas rindas:
Niedra šaudās tur un šur,
Klanās katram vējam;
Ozols kaklu stingri tur:
To, lai vīri spējam!
Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis savā uzrunā uzsvēra, ka Jura Neikena domas, lai arī vienkārši izteiktas, ir dziļas un joprojām aktuālas. Īpaši nozīmīgas tās ir izglītībā un bērnu audzināšanā, jo Neikena rakstītajā atrodamas vērtības, uz kurām būtu jābalstās arī mūsdienu sabiedrībai.
Savukārt aktrise Anita Grūbe izcēla Neikena godīgumu, nelokāmo pārliecību un uzticību latviešu tautai, uzsverot viņa īpašo vietu latviešu kultūras vēsturē.
Limbažu novada Kultūras pārvaldes vadītāja Evija Keisele, pateicoties sarīkojuma veidotājiem, uzsvēra Jura Neikena īpašo nozīmi novada kultūrvēsturiskajā mantojumā. “Esam no Neikena novada, un šodien mūsu garīgais templis ir piepildīts ar Neikena prātulām, mūziku un emocijām. Esmu ļoti pateicīga par iespēju šeit būt un piedzīvot šo skaisto notikumu,” sacīja Evija Keisele.
Viņa Limbažu novada pašvaldības un kultūras darbinieku vārdā pateicās visiem, kuri veidoja šo īpašo sarīkojumu, vienlaikus atgādinot par pienākumu saglabāt un turpināt mūsu kultūras dižgaru iesākto.
“Mūsu pienākums Limbažu novadā un visā Latvijā ir pārņemt radošuma grožus no mūsu dižgariem. Mūsu novads ir bagāts ar izcilām personībām – Juri Neikenu, Emīlu Melngaili, Baumaņu Kārli, Krišjāni Valdemāru, Frici Bārdu, Ausekli un vēl …. Viņu devumu mēs turam godā ikdienā. Paldies par šo lielisko koncertu un kopā būšanu!” uzsvēra Evija Keisele.
Jura Neikena 200. jubilejai veltītais sarīkojums bija ne tikai atskats uz izcilas personības dzīvi, bet arī atgādinājums par vērtībām, kas vieno paaudzes – izglītību, kultūru, ticību, godīgumu un kalpošanu savai tautai.
Un, iespējams, visprecīzāk šī sarīkojuma būtību raksturo paša Jura Neikena dzejas rindas:
Vai tavs mūžs kam lieti der,
To vis neteic ilgi gadi;
Viens tas brītiņš dārgi sver,
Ko ar labiem darbiem vadi.
Sarīkojums tapis ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu.