„Cilvēks daudz var izturēt. Tikai jādomā gaišas domas un jākustas!” – tā par sava garā mūža noslēpumu saka ainažniece Lauma Spuļģe, kura 16. oktobrī nosvinēja savu simto dzimšanas dienu. Neraugoties uz cienījamo gadu skaitu, jubilāre ir dzīvespriecīga, smaidīga, ar lielisku atmiņu un vēlmi joprojām darboties.
Skaistajā jubilejā Laumas kundzi apciemoja un sveica Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Sigita Upmale, priekšsēdētājas vietnieks Ģirts Vilciņš un Ainažu pakalpojumu sniegšanas centra vadītājs Jānis Lipsbergs.
Saņemot ziedus, jubilāre sirsnīgi priecājās: „Saulaini ziedi saulainā dienā! Burvīgi, paldies!”
Sveicot Laumas kundzi, domes priekšsēdētāja Sigita Upmale uzsvēra, cik liela bagātība ģimenei ir iespēja būt kopā ar cilvēku, kura dzīves pieredze aptver veselu gadsimtu.
„Jūs esat mamma, vecmāmiņa un vecvecmāmiņa. Jums ir tik daudz ko pastāstīt savējiem – par piedzīvoto, par dzīves pārbaudījumiem, par darba tikumu un vērtībām, kas svarīgas ikvienai paaudzei. Tā ir neatsverama bagātība. No sirds vēlam Jums stipru veselību, dzīvesprieku un vēl daudz skaistu brīžu kopā ar saviem mīļajiem,” sacīja Sigita Upmale.
Arī Ģirts Vilciņš pauda prieku par jubilāres možumu, smaidu un lielisko atmiņu. Pasniedzot svētku kliņģeri, viņš vēlēja, lai Laumas kundzes mājās vienmēr valda svētība, saticība un veselība, bet katrs nākamais gads ir vēl labāks par iepriekšējo.
Savukārt Jānis Lipsbergs atgādināja, ka jubilāre savā mūžā piedzīvojusi divu gadu tūkstošu miju un tagad sasniegusi arī pati savu simtgadi. Viņš apbrīnoja Laumas kundzes izturību, enerģiju un dzīvesprieku, vēlot tikpat mundrai un smaidīgai sagaidīt arī nākamo dzimšanas dienu.
Taču visvairāk šajā tikšanās reizē aizkustināja pašas jubilāres teiktais. Laumas kundze neslēpj, ka dzīve nav bijusi viegla, tomēr viņa vienmēr centusies saglabāt gaišu skatu uz pasauli. „Man ir laimējies – kāds man ir piešķīris tik ilgu mūžu. Novēlu jums arī! Kas man vainas? Es nekad neesmu tik labi jutusies un dzīvojusi kā tagad. Paldies maniem tuviniekiem, ka viņi mani lutina!” smaidot saka jubilāre.
Un tie nav tikai vārdi. Arī simts gadu vecumā Laumas kundze labprāt kustas, rosās un dara to, kas pašai patīk. Viņa uzskata, ka cilvēkam nevajag padoties gadiem – svarīgi ir saglabāt vēlmi darboties un priecāties par dzīvi.
Aiz šī dzīvespriecīgā smaida slēpjas garš un neparasts mūžs. Laumas kundze dzimusi Sibīrijā, kur savulaik bija apmetusies viņas ģimene. Astoņpadsmit gadu vecumā viņa atgriezās Latvijā. Ģimenē auga pieci bērni, taču uz Latviju atbrauca tikai Lauma un viņas jaunākā māsa.
Vēlāk viņas dzīve ilgus gadus bija saistīta ar Staiceli, bet uz Ainažiem jubilāre pārcēlās, lai būtu kopā ar savu meitu un viņas ģimeni.
„Kur tad citur paliks? Vienīgā meitiņa man ir. Pateicoties meitas ģimenei, es te šiverēju,” ar smaidu stāsta jubilāre.
Meita mammu raksturo kā stipru un izturīgu cilvēku, kurš pieradis pārvarēt dzīves grūtības, nesūdzēties un neizrādīt, ja kas sāp vai ir grūti. Viņasprāt, mammas mūžs ir bijis garš, interesants un piedzīvojumiem bagāts.
Klausoties Laumas kundzes stāstījumā, rodas pārliecība, ka aiz katra nodzīvotā gada slēpjas atmiņas, kuras būtu vērts saglabāt nākamajām paaudzēm. Simts gadi ir vesels gadsimts – laiks, kurā mainījusies pasaule, bet nemainīga palikusi cilvēka vēlme būt kopā ar savējiem, priecāties par dzīvi un novērtēt katru dienu. Laumas kundze par saviem gadiem runā bez smaguma, ar smaidu un pateicību par dzīvi. Un varbūt tieši viņas vienkāršajos vārdos „Kas man vainas?” slēpjas skaistākā dzīves gudrība – nevis skaitīt aizvadītos gadus, bet priecāties par katru jaunu dienu.
No sirds sveicam Laumu Spuļģi simtgadu jubilejā! Lai arī turpmāk netrūkst veselības, gaišu domu, tuvinieku mīlestības un dzīvesprieka!