24.septembrī Skultes kultūras centrā VKKF atbalstītā projekta “Rakstnieks tuvplānā” ietvaros notika tikšanās ar rakstnieci Dženu Andersoni. Saruna izvērtās par atklātu un personisku stāstu par ceļu līdz literatūrai, profesionālajiem meklējumiem, rakstnieces pieredzi tieslietu jomā un to, kā dzīves pieredze pamazām pārtop literatūrā.
Džena Andersone pastāstīja, ka ir ventspilniece un interesi par literatūru izjutusi jau kopš bērnības. Lasīšana viņas dzīvē ienāca agri, tostarp iepazīstot Kronenberga darbus. Tomēr 90. gadi jaunietei lika domāt arī praktiski, bija nepieciešams apgūt profesiju, tādēļ Džena ieguva medicīnisko izglītību. Pēc tam viņas profesionālais ceļš aizveda uz tiesu, kur pēc sludinājuma viņa sāka strādāt par tulku. Vēlāk Policijas akadēmija kļuva par pagrieziena punktu, kas Dženu aizveda jurisprudences pasaulē. Literatūra tomēr nekur nepazuda, un kādā brīdī radās iespēja iestāties Literārajā akadēmijā. Sākotnēji viņa par šo soli šaubījās, taču iespēju izmantoja. Mācības sākās laikā, kad pasauli skāra Covid-19 pandēmija, tādēļ studiju process lielākoties norisinājās attālināti. Dženas Andersones pirmais stāstu krājums ir „Dadži”, bet pirmā publikācija bija žurnālā „Domuzīme”. Rakstniece pastāstīja arī par stāstu „Krīta apļi”, kurā īpaši nozīmīga ir biogrāfiskā pieredze. Džena raksta arī dzeju – viņas dzejoļi publicēti, tostarp, izdevumā „Pionieris”, bet vēlāk tapis dzejas krājums „Pilsētas putni”. Tajā pilsēta un cilvēki savijas ar pilsētas putnu tēlu, arī viņi ir daļa no pilsētas dzīves. Laika gaitā kļuva skaidrs, ka jurisprudences darbu un literatūru apvienot nav iespējams, tādēļ Džena no juristes profesijas aizgāja, lai pilnvērtīgi pievērstos rakstniecībai. Īpaša sarunas daļa bija veltīta Dženas Andersones romānam „Herbārijs ar leduspuķēm”, kas 2025. gadā bija viena no lasītākajām grāmatām. Rakstniece atklāja, ka romāna pamatā lielā mērā ir viņas profesionālā pieredze tieslietu jomā. Tādēļ darbā sastopamas situācijas un tēmas, kas lasītājiem var likt aizdomāties par to, kā darbojas cilvēki un sistēmas. Runājot par korupciju, Džena uzsvēra, ka tā nav tikai kukuļa došana vai pieņemšana. Korupcija var izpausties arī daudz ikdienišķāk piemēram, situācijā, kad esam labvēlīgāki pret „savējiem”, nekā būtu pret citiem. Sarunā tika skartas arī daudz dziļākas tēmas – bērna pieredze, vienaldzība, nemīlestība un to iespējamās sekas, kāpēc tad notiek tik šausmīgi noziegumi. Rakstniece uzsvēra, ka pieaugušo attieksme pret bērnu nevar palikt bez pēdām un reizēm šīm sekām var būt pat traģisks turpinājums. Tikšanās laikā neizpalika arī jautājumi par rakstnieka ikdienas darbu – kā rodas grāmatas ideja, cik ilgs ir tās tapšanas process un cik daudz laika paiet no manuskripta līdz grāmatai lasītāja rokās. Džena atklāja, ka ceļš līdz gatavai grāmatai un tās nonākšanai no tipogrāfijas pie lasītājiem aizņem vismaz gadu. Tikšanās noslēgumā lasītājas atzina, ka saruna bijusi vērtīga un ļāvusi uz Dženas Andersones daiļradi paskatīties vēl citādi, caur viņas dzīves, profesionālo un radošo pieredzi.
Skultes bibliotēka saka lielu paldies Dženai Andersonei par atklāto, saturīgo un pārdomas rosinošo sarunu! Pēc tikšanās atliek tikai ar nepacietību gaidīt viņas jauno grāmatu, kas pie lasītājiem gaidāma jau gada nogalē.
Tikšanās organizēta ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Limbažu novada pašvaldības atbalstu.