12.aprīlī Viļķenes pagasta “Auziņās” savu simto dzimšanas dienu svinēja Valija Priede. Jubilāri apaļajā jubilejā sveica ģimene, draugi, tuvākie kaimiņi un arī Limbažu novada pašvaldības pārstāvji. Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Māris Beļaunieks, jubilārei vēlēja veselību un dzīvesprieku, piebilstot “tiekamies nākamajā gadā, šajā pašā laikā un šajā pašā vietā.”
Sveicēju vidū novada sociālā dienesta vadītāja Ilze Rubene, sociālā darbiniece Ilze Meijere un Viļķenes pagasta klientu apkalpošanas centra vadītāja Ausma Eglīte.
Valijas kundze atzīst “man ir bijis grūts mūžs, tikai Sibīrijā neesmu bijusi. Savulaik viss tika atņemts un ar sešus mēnešus vecu bērniņu mūs izlika no mājām. Es, nabaga bērns, ieprecējos lielā saimniecībā “Vēveros”: bija 18 govis, 30 cūkas, 6 zirgi, 106 hektāri zemes. 1940.gadā ienāca krievi, lopus un zemi atņēma, atstājot vien 30 hektārus, vācu laikā to strādājām zemi, bet kad nāca krievi atpakaļ, visu mums noņēma, skaitījāmies kaitnieki un budži. Ar vīru devāmies prom un paldies Āboltiņtēvam, kurš mūs te, Auziņās, pieņēma. Tā pamazām arī sākām dzīvot. Tas bija šausmīgs laiks, to nevar aizmirst. Kas nav piedodams, tas nav.”
Atceroties priecīgākus brīžus, jubilāre skaita dzejolīti par Hitleru un Čemberlenu un atminas tikšanos ar Latvijas Valsts prezidentu Kārli Ulmani “es biju gans un dzinu govis mājās, kad prezidents Ulmanis, caur Vēveriem, brauca uz dziesmu svētkiem Dikļos. Viņš savā auto ar atgāztu jumtu gaidīja, kamēr mūsu govis paies nost no ceļa. Es redzēju Ulmani, bet biju tik dumjš skuķis, ka nemaz nezināju kas tas tāds ir! Vēlāk avīzē izlasījām, ka tas bija Ulmanis.”
Par savu ilgo mūžu Valijas kundze saka “nekad es necerēju ka tik ilgi dzīvošu. Bet Dievs man ir tā ļāvis dzīvot.”
Šobrīd ar Valijas kundzi kopā ir viņas meita ar savu ģimeni, pieci mazbērni un viens mazmazbērns.
Daudz baltu dieniņu Laimiņa dodi…. Veselību un prieku jubilārei!
