Ainažu bibliotēkā 4. jūnijā notika tematiskās kolekcijas „Ainažiem – 100” atklāšana. Kolekcija izveidota par godu Ainažu pilsētas simtgadei un ir pieejama digitālajā krātuvē „Redzi, dzirdi Latviju!”. https://www.redzidzirdilatviju.lv/lv/
Atklājot pasākumu, Ainažu bibliotēkas vadītāja Sanita Kānīte uzsvēra, ka kolekcija ir īpaša dāvana Ainažu simtgadē un apliecina, cik nozīmīga ir sadarbība starp bibliotēkām, arhīviem un vietējo kopienu. „Tikai iepazīstot savu vēsturi, mēs stiprinām identitāti un atbildību par nākotni,” sacīja Sanita, novēlot ikvienam aizraujošu ceļojumu pa Ainažu vēstures lappusēm.
Kolekcijas tapšanā sadarbojušies Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, Latvijas Valsts vēstures arhīvs un Valmieras zonālais valsts arhīvs. Pasākumā piedalījās arī kolekcijas veidotāji un arhīvu speciālisti, kuri stāstīja par dokumentu atlases procesu un digitālās pētniecības iespējām.
Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva pārstāve Anita Trušele skaidroja, ka kolekcijā apkopota tikai daļa no arhīvos pieejamajiem materiāliem par Ainažiem. Šī kolekcija ir skatāma Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva audiovizuālo, foto un skaņas dokumentu digitālā krātuves pirmajā lapā.
„Mēs dodam jums makšķeri – iespēju pašiem atrast, pētīt un atklāt arvien jaunus stāstus par Ainažiem,” sacīja Anita Trušele.
Kolekciju veidojušas arhīvu speciālistes Māra Stabrovska, Ieva Krasovska, Justīne Čēma un Gunta Zīrāpe. Tajā apkopoti dokumenti no vairākiem Latvijas Nacionālā arhīva fondiem, kā arī fotogrāfijas, video un skaņu ieraksti.
Pasākuma laikā tika demonstrētas arī digitālās krātuves iespējas. Ikviens interesents var ne tikai apskatīt dokumentus un fotogrāfijas, bet arī noskatīties vēsturiskas filmas un iepazīt Ainažu attīstības stāstu no zvejnieku ciemata līdz pilsētai.
Valmieras zonālā valsts arhīva pārstāve Māra Stabrovska iepazīstināja ar interesantākajiem dokumentiem, tostarp Ainažu ģerboņa apstiprināšanas dokumentiem, pilsētas domes protokoliem un materiāliem par Latvijas–Igaunijas robežas noteikšanu. Kāpēc Ainaži palika Latvijā? Robežjautājums atrisināts pavisam vienkārši – Ainažos par ¼ daļu latviešu ir bijis vairāk kā igauņu.
Viņa atklāja, ka informāciju par Ainažiem iespējams atrast apmēram 30 fondos. Pirmais protokols Valmieras zonālajā valsts arhīvā ir no Ainažu pilsētas izpildkomitejas sēdes protokols no 1944.gada 26.novembra.
Arhīvu speciālisti aicināja iedzīvotājus iesaistīties arī turpmākajā pētniecībā. Ja kāds atpazīst fotogrāfijās vai video redzamos cilvēkus vai notikumus, par to aicināts informēt kolekcijas veidotājus.
Noslēgumā Anita Trušele dalījās pārdomās par Ainažiem, kuras radušās, strādājot pie kolekcijas: „Pētot dokumentus, kļuva skaidrs, cik liela nozīme Ainažu attīstībā bijusi cilvēkiem – viņu darbam, uzņēmībai, kultūrai un jūrai. Ceru, ka šī kolekcija iedvesmos turpināt pētīt un stāstīt Ainažu stāstu arī nākamajām paaudzēm.” Viņa pauda cerību, ka arī nākamās paaudzes turpinās kopt un attīstīt pilsētu, lai kādu dienu atkal varētu teikt — Ainaži ir dubultojuši savu iedzīvotāju skaitu. Kā tas bija laikā, kad Ainaži no miesta ar ganībām pie jūras , kļuva par pilsētu.
Tematiskā kolekcija „Ainažiem – 100” pieejama digitālajā krātuvē „Redzi, dzirdi Latviju!”, kur ikviens, neizejot no mājām, var doties savā ceļojumā pa Ainažu vēsturi.