Šogad Limbažu novada Galvenā bibliotēka (LNGB) atzīmē nozīmīgu jubileju - 140 gadus. Tas ir stāsts par laiku, cilvēkiem un idejām, kas vairāk nekā gadsimta garumā veidojušas šo vietu par nozīmīgu kultūras un zināšanu centru.
Bibliotēkas pirmsākumi meklējami 1886. gadā, kad pēc komponista un sabiedriskā darbinieka Baumaņu Kārļa ierosinājuma tika dibināta Limbažu Saviesīgās biedrības bibliotēka. Tās pamatu veidoja viņa dāvinātais personīgais grāmatu krājums - ap 300 sējumu. Jau no pašiem pirmsākumiem bibliotēkai tika piešķirta īpaša nozīme - ne tikai kā grāmatu glabātājai, bet kā vietai, kas veicina izglītību, domāšanu un sabiedrisko līdzdalību.
Baumaņu Kārlis, būdams liels aktīvists, pirmais izstrādāja bibliotēkas lietošanas nosacījumus, uzsverot kārtības un atbildības nozīmi. Grāmatā “Mazi vārdi lielai dzīvei. Pārdomas un piezīmes par Baumaņu Kārli” Mārtiņš Brems citē viņa vārdus: “Limbažu biedrības bibliotēkai, kā abonents piestājoties, ikkurš katrs lasītājs nopietni apsolās šo nosacijumu stingru izpildīšanu (…) jo bez šādas stingras izpildīšanas nespētu pastāvēt ne tikai vien mūsu bibliotēka, bet arīdzan nekāds kopdarbs: caur gļēvību zaudē ikkatra savstarpīga iestāde savas sekmes, sava svara, savas svētības; caur gļēvību vislabākās ietaisnes nīktin nīkst, grimtin grimst un zūdin zūd, kamēr beidzot pavisam iznīkst, nogrimst, izzūd - no kā lai dievs žēlīgais pasargā Limbažu biedrības bibliotēku.” Iespējams, tieši šis Baumaņu Kārļa teiktais veidojis tik stabilu pamatu bibliotēkai Limbažos.
Sākotnēji bibliotēka bija atvērta tikai dažas stundas divas reizes nedēļā un grāmatu izsniegšanu nodrošināja biedrības pārstāvji. Grāmatu fonds auga gan ar dāvinājumiem, gan par abonentu maksām un biedrības līdzekļiem. Jau 1887. gadā bibliotēkā bija 346 sējumi un 15 lasītāji, bet dažus gadus vēlāk gan grāmatu, gan lasītāju skaits bija krietni audzis. Tas apliecina, ka interese par lasīšanu pieauga un bibliotēka kļuva par svarīgu sabiedrības dzīves daļu.
No pašiem pirmsākumiem bibliotēkā nozīmīgu vietu ieņēma arī prese. Tika abonēti dažādi laikraksti un žurnāli - “Baltijas Vēstnesis”, “Mājas Viesis”, “Dienas Lapa” un citi. Tie bija būtiski informācijas avoti vietējiem iedzīvotājiem. Lai arī kara laikā daļa no šiem krājumiem tika iznīcināta, bibliotēka spēja atjaunoties un turpināt savu darbu.
Savas pastāvēšanas laikā bibliotēka piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas - no pirmajām ar roku rakstītajām lasītāju kartītēm un grāmatu kartotēkām līdz elektroniskai bibliotēkas sistēmai, digitālām datubāzēm un tiešsaistes platformām. Taču tās būtība nav mainījusies - bibliotēka joprojām ir vieta, kur glabājas grāmatas un preses izdevumi.
Ja pirms 140 gadiem grāmata bija retums un ne visiem pieejama, tad šodien tā kļuvusi par ikdienišķu un viegli sasniedzamu vērtību jau no mazotnes. Ikviens lasītājs var izvēlēties sev ērtāko grāmatas formu - drukātu grāmatu, e-grāmatu vai audiogrāmatu. Starpbibliotēku abonements (SBA) piedāvā iespēju pasūtīt grāmatas, žurnālus vai to kopijas no citām bibliotēkām, ja tās nav pieejamas vietējā bibliotēkā, tādejādi nodrošinot piekļuvi trūkstošajai literatūrai no visas Latvijas vai pat ārzemēm. Arvien populārāka kļūst arī 3TD e-grāmatu bibliotēka, kas reģistrētajiem pašvaldību publisko bibliotēku lietotājiem piedāvā bez maksas lasīt e-grāmatas tiešsaistē mobilajā ierīcē vai datorā, tādejādi nodrošinot legālu pieeju plašam dažādu žanru klāstam, tostarp bērnu un jauniešu literatūrai, veicinot mūsdienīgus lasīšanas paradumus. Nozīmīga ir arī LNGB sadarbība ar Latvijas Neredzīgo bibliotēku, kas piedāvā bezmaksas literatūru - audiogrāmatas un grāmatas palielinātajā drukā cilvēkiem ar redzes invaliditāti vai citām lasīšanas grūtībām.
Tomēr, lai cik strauji attīstītos tehnoloģijas, drukātajai grāmatai un presei joprojām ir īpaša vieta. Bibliotēkas plauktos līdzās jaunākajiem izdevumiem atrodas grāmatas, kas piedzīvojušas vairākas paaudzes. Savukārt lasītavā joprojām sastopami cilvēki, kas izvēlas mierpilnu brīdi ar laikrakstu vai žurnālu rokās - tā ir lasīšanas pieredze, ko digitālā vide nespēj pilnībā aizstāt.
Mūsdienās bibliotēka ir daudz vairāk nekā tikai grāmatu krātuve. Tā ir vieta, kur sastopas tradīcijas un inovācijas, kur iespējams mācīties, iedvesmoties un būt kopā. Tā palīdz orientēties plašajā informācijas pasaulē un aicina atklāt lasīšanas prieku no jauna.
Katram no mums vārds “grāmata” nozīmē ko citu - vienam tā ir daiļliteratūra, citam zināšanu avots kādā atsevišķā jomā, vēl kādam iedvesmas avots - grāmatā ikviens var atrast kaut ko savai sirdij un dvēselei piemērotu.
140 gadi ir pierādījuši, ka bibliotēka Limbažos spēj mainīties līdzi laikam, nezaudējot savu būtību. Tās stāsts turpinās ar katru atvērto grāmatu.
Paldies visiem, kas šo gadu laikā bijuši daļa no mūsu stāsta!
