19. maijā Salacgrīvā notika projekta LIFE19 NAT/LV/000973 LIFE REEF izstrādātāju organizētā aizsargājamo jūras teritoriju dabas aizsardzības plāna sabiedriskā apspriede. Tās laikā interesenti tika iepazīstināti ar plāna izstrādes procesu, paredzētajiem risinājumiem un iespējamo ietekmi uz piekrastes teritorijām un saimniecisko darbību.
Sanāksmi atklāja moderators Artūrs Jansons, informējot par darba kārtību un norisi.
Prezentāciju par aizsargājamo jūras teritoriju dabas aizsardzības plāna izstrādi sniedza projekta LIFE REEF vadītāja Ilze Sabule. Diskusijā piedalījās arī Latvijas Hidroekoloģijas institūta pārstāve Ingrīda Andersone, institūta “BIOR” pārstāvis Ivars Putnis, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāves Ilze Urtāne un Gita Strode.
Diskusiju laikā klātesošie interesējās par plānotajiem ierobežojumiem un to ietekmi uz piekrastes zvejniecību, ostu darbību, kuģniecību un ūdenssporta aktivitātēm. Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētājas pirmais vietnieks Ģirts Vilciņš jautāja par plānoto aizliegumu veidot jaunas enkurošanās vietas dabas lieguma zonās un iespējamo ietekmi uz piekrastes zvejniecību. Atbildot Ilze Stabule skaidroja, ka esošās enkurošanās vietas tiek saglabātas neitrālajās zonās un ierobežojumi attiektos tikai uz jaunu vietu izveidi lielajiem pārvadājumu kuģiem, lai pasargātu bentiskos biotopus. Piekrastes zvejniecību šāda norma neietekmēs, jo nav aizliegts noenkurot mazo piekrastes laivu saimnieciskās darbības īstenošanai.
Plašas diskusijas raisījās par kuģu ceļu uzturēšanu un grunts padziļināšanu. Eksperti uzsvēra, ka kuģniecības joma arī turpmāk tiks regulēta ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, un aizsargājamo jūras teritoriju (AJT) paplašināšana neparedz jaunus ierobežojumus kuģu ceļu un ostu pievedceļu padziļināšanai. Tāpat tika skaidrots, ka neitrālajās zonās būs iespējams veikt nepieciešamos darbus piekrastes infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai.
Apspriedes dalībnieki interesējās arī par iespējamiem īslaicīgiem sezonāliem ierobežojumiem. Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāves norādīja, ka šādi ierobežojumi varētu tikt noteikti tikai īpašos gadījumos, kad kādā teritorijā koncentrējas liels ūdensputnu skaits un pastāv risks putnu populācijām, piemēram, piezvejas dēļ. Katrā situācijā ierobežojumi tiktu izvērtēti individuāli sadarbībā ar Zemkopības ministriju un citām iesaistītajām institūcijām.
Ja tiktu noteikts īslaicīgs sezonālais liegums, informācija par to tiktu publicēta Dabas aizsardzības pārvaldes, institūta “BIOR” un Zemkopības ministrijas mājaslapās, kā arī Latvijas Vēstnesī. Vienlaikus tika uzsvērts, ka Zemkopības ministrijas rīcībā ir tiešā zvejnieku kontaktinformācija, kas ļautu nepieciešamības gadījumā operatīvi informēt piekrastes zvejniekus. Savukārt Dabas aizsardzības pārvalde nodrošinātu informācijas izplatīšanu ūdenssporta aktivitāšu pārstāvjiem.
Atbildot uz jautājumiem par iespējamiem ierobežojumiem piekrastes zvejniecībai un ūdenssporta aktivitātēm, projekta izstrādātāji norādīja, ka pārstrādātais dabas aizsardzības plāns neparedz mainīt piekrastes zvejas apjomus, zvejas rīkus vai esošo zvejniecības regulējumu. Tāpat netiek plānots noteikt jaunus pastāvīgus ierobežojumus ūdenssporta aktivitātēm, tostarp burāšanai, kaitošanai un citām rekreācijas aktivitātēm jūrā.
Atsevišķa uzmanība tika pievērsta eitrofikācijas jautājumiem Salacgrīvas piekrastē. Eksperti skaidroja, ka eitrofikācija ir saistīta ar paaugstinātu barības vielu nonākšanu ūdeņos un tā ir problēma visā Rīgas līcī, ne tikai Salacgrīvas piekrastē. Salacgrīvas daļā, piesārņojums, visticamāk, nāk no Salacas upes, kas veido barības vielu koncentrāciju pieaugumu. Tika uzsvērta nepieciešamība izvērtēt notekūdeņu attīrīšanas sistēmu darbību, kā arī meklēt risinājumus sauszemes teritorijās, lai samazinātu piesārņojuma nonākšanu jūrā.
Sanāksmē tika diskutēts arī par Natura 2000 teritorijas “Selga uz rietumiem no Tūjas” statusu. Projekta eksperti skaidroja, ka jaunākie pētījumi un datu analīze liecina – šajā teritorijā nav konstatēta tik būtiska bioloģiskā daudzveidība, lai to saglabātu kā prioritāru aizsargājamo teritoriju jaunajā plānojumā. AJT “Selga uz rietumiem no Tūjas” putnu daudzveidība ir ļoti neliela, ja salīdzina visus jūras ūdeņus. Tāpat šajā teritorijā zem ūdens nav sastopamas biotopam raksturīgās struktūras, grunts slāni veido dūņu nogulumi, ūdensputni šo vietu neizmanto kā savu barības bāzi. Tika uzsvērts, ka mūsdienās teritoriju izvērtēšanā tiek izmantota daudz detalizētāka datu analīze nekā iepriekš.
Noslēgumā klātesošie tika aicināti līdz 5. jūnijam rakstiski pasts@daba.gov.lv iesniegt savus priekšlikumus un ierosinājumus Dabas aizsardzības pārvaldei. Pēc apspriedes reģistrētie dalībnieki saņēma sanāksmes protokolu ar uzdotajiem jautājumiem un sniegtajām atbildēm.
