Šis gads Limbažos paies īpašā zīmē - Limbažu novada Galvenā bibliotēka (LNGB) svin savu 140. jubileju. Tas nav tikai stāsts par tūkstošiem grāmatu sējumu, bet gan par cilvēku neatlaidību, drosmi un vēlmi pēc gaismas, kas aizsākās laikā, kad latviešu nacionālā pašapziņa vēl tikai veidojās. Ikviens, kas saistīts ar bibliotēku, ar īpašu cieņu var uzlūkot cilvēku, kura vārds ir ierakstīts ne tikai Latvijas valsts himnas partitūrā, bet arī mūsu pilsētas kultūras pamatos. Baumaņu Kārlis - jaunlatvietis, pedagogs, publicists un komponists bija tas dzinējspēks, kurš pirms 140 gadiem spēra nozīmīgo soli bibliotēkas dibināšanai Limbažos.
Kārlis Baumanis dzimis 1835. gada 11. maijā Viļķenes pagasta Indriķu pusmuižā kā sestais dēls nomnieka Jākoba un viņa sievas Annes ģimenē. Drīz pēc tam kuplā saime pārcēlās uz Limbažu Pilsmuižas Lemškalnu mājām. Tieši šeit, ganu gaitās ejot ar grāmatu padusē un skolojoties Limbažu elementārskolā un apriņķa skolā, veidojās viņa personība. Atšķirībā no brāļiem, kuri izvēlējās amatnieka arodus, Kārli saistīja "daiļās mākslas" - mūzika, zīmēšana un nebeidzamās zinību slāpes.
Pēc Jāņa Cimzes Vidzemes skolotāju semināra Valkā beigšanas un neilga darba Ķirbižu muižā, 1858. gadā Baumaņu Kārlis devās uz toreizējo Krievijas impērijas galvaspilsētu Pēterburgu. Tur viņš pavadīja vairāk nekā divdesmit gadus, strādājot prestižās skolās un pasniedzot zīmēšanu, kaligrāfiju, vācu valodu un citus priekšmetus. Strādājot Nikolaja Rēbindera ģimenē, viņam pavērās piekļuve milzīgai privātajai bibliotēkai, kas ļāva pašizglītoties.
Pēterburgā Baumaņu Kārlis kļuva par vienu no nacionālās atmodas redzamākajiem tēliem. Viņa dzīvoklis kļuva par salonu, kur pulcējās latviešu inteliģence - Auseklis, Andrejs Jurjāns un citi. Šajā laikā viņš ne tikai komponēja "Dievs, svētī Latviju!", bet arī rūpīgi veidoja savu personīgo bibliotēku, kas vēlāk izrādījās tik nozīmīga Limbažiem. Atgriezies Limbažos 1882. gadā, Baumaņu Kārlis ar jaunu sparu iesaistījās vietējā sabiedriskajā dzīvē.
Bibliotēkas pirmsākumi Limbažos meklējami 1884. gadā, cieši saistoties ar Limbažu Saviesīgās biedrības dibināšanu un tās Zinību komisiju. Jau pirmajā sēdē tika pieņemts tālredzīgs lēmums par laikrakstu pasūtīšanu un to rūpīgu glabāšanu. Tomēr izšķirošs pagrieziens bibliotēkas vēsturē notika 1886. gada 3. martā. Pēc biedrības goda biedra, komponista Baumaņu Kārļa ierosinājuma tika nolemts oficiāli dibināt biedrības bibliotēku, fondu iegūstot no dāvinājumiem.
Komponists nebija tikai bibliotēkas idejas autors, viņš kļuva par pirmo un lielāko dāvinātāju. No Pēterburgas viņš atveda astoņas kastes ar grāmatām. Bibliotēkas fondam viņš dāvināja aptuveni 300 sējumu latviešu, krievu un vācu valodā. Šis dāvinājums bija unikāls, starp grāmatām bija arī 1859. gada Viktora Igo izdevums, kas bibliotēkā glabājas vēl šodien.
Baumaņu Kārlis bibliotēkai piegāja ar pedagoga precizitāti - viņš pats piedalījās pirmo bibliotēkas lietošanas noteikumu un instrukcijas lasītājiem izstrādē. Bibliotēka savas durvis vēra 1886. gada oktobrī, kļūstot par vietu, kur "no tumsības caur dūmiem tikt pie gaismas".
Mūža nogalē Baumaņu Kārlis saskārās ar veselības problēmām, taču viņa gars palika modrs. Pat savas pēdējās dienas aizvadot Limbažos, viņš turpināja interesēties par sabiedrības norisēm.
Baumaņu Kārļa ieguldījums Limbažos nav mērāms tikai grāmatu skaitā. Viņš iemācīja limbažniekiem cienīt savu valodu un tiekties pēc zināšanām laikā, kad tas nebija pašsaprotami. Šodien, ieejot Limbažu novada Galvenajā bibliotēkā, mēs turpinām viņa iesākto - sargājam vārda spēku un palīdzam gūt zināšanas nākamajām paaudzēm.
Baumaņu Kārlis atdusas Limbažu kapsētā, bet viņa radītā "Gaismas pils" turpina dzīvot katrā lasītājā, kurš pārkāpj bibliotēkas slieksni.