Limbažu bibliotēkas stāsts aizsākās 19. gadsimtā. 1884. gadā notika oficiāla Limbažu Saviesīgās biedrības atklāšana. Biedrības vajadzībām tika izīrēts nams Baumaņu Kārļa laukumā 3 (ēkas augšējais stāvs). Jau pirms biedrības atklāšanas tika izveidotas četras komisijas: zinību, dziedātāju, teātra un jautrības komisija. Limbažu saviesīgās biedrības bibliotēka tika nodibināta 1886. gadā. Līdz 1950. gadam Limbažu bibliotēka atradās Saviesīgās biedrības namā Baumaņu Kārļa laukumā 3 (pagājušā gadsimta 50.-60. gados tur darbojās kultūras nams (klubs), 80. gados - Sadzīves pakalpojumu kombināta zāle, kā arī ilgāku laiku - pilsētas bērnu bibliotēka).
1950. gadā bibliotēka pārcēlās uz jaunām telpām Jūras ielā 31 (tolaik - Padomju iela), kas bija Veidemaņu dzimtas māja. Ilgu laiku šajā namā atradās dažādas iestādes - policija (milicija), tiesa, prokuratūra, notariāts, kā arī tas kalpoja kā daudzdzīvokļu māja.
Jau 1958. gada sākumā bibliotēka atkal mainīja atrašanās vietu, pārceļoties uz Jūras ielu 15 (Padomju ielu). Tā kā bibliotēka atradās pilsētas centrā, ievērojami pieauga lasītāju skaits, īpaši jauniešu vidū. Iepriekš šeit darbojās banka, vēlāk - policija (milicija).
Nozīmīgs pavērsiens bibliotēkas dzīvē notika 1964. gadā, kad tā pārcēlās uz jaunuzcelto kultūras namu Rīgas ielā 9. Tika ieguldīts liels darbs, lai telpas iekārtotu estētiski un funkcionāli, tomēr tās bija ierobežotas - lasītavā bija vieta tikai 15 lasītājiem, izstādes tika izvietotas šaurā ejā gar abonementa fondu, bet dažādi metodiska rakstura semināri tika rīkoti ārpus bibliotēkas telpām.
Pagājušā gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā vairākkārt tika meklētas jaunas bibliotēkas mājvietas. 1999. gadā par iespējamo risinājumu tika izraudzīta 1981. gadā celtā bijusī kinoteātra ēka Parka ielā 18. Speciālisti atzina, ka šī ēka pēc rekonstrukcijas būtu piemērota mūsdienīgas bibliotēkas izveidei. Ēku nodeva bibliotēkas apsaimniekošanā, tika veikta tās ekspertīze, un sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes arhitektūras maģistru Laimoni Šmitu Normunda Zitmaņa diplomdarba ietvaros tapa rekonstrukcijas skiču projekts. Tas bija tik pilnīgs, ka līdz tehniskā projekta stadijai pietrūka pavisam nedaudz. Limbažos tika organizēts arī starptautisks seminārs bibliotēku speciālistiem “Bibliotēku ēku celtniecība”, kurā piedalījās kolēģi no Latvijas, Beļģijas un Dānijas (avots: “Auseklis”, “Celt bibliotēku nozīmē investēt nākotnē”, 1999. gada 15. jūnijs). Projekts guva atzinīgu novērtējumu, diemžēl netika īstenots - ēku pašvaldība pārdeva.
Ap to pašu laiku tika apsvērta arī iespēja bibliotēku izbūvēt nepabeigtajā jaunceltnē Valmieras ielā 1A, tomēr šī iecere palika tikai sarunu līmenī.
2001. gadā Limbažu domes deputāti lēma par jaunas bibliotēkas celtniecību, un jau 2002. gadā Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā tika prezentēts jaunās Limbažu bibliotēkas projekts (avots: “Neatkarīgā Rīta Avīze”, “Bibliotēkas vajag ne tikai Rīgā”, 2002. gada 23. marts). Bija iecerēts izveidot reģionālo sabiedrisko zinību centru, uzceļot jaunu ēku kompleksu pie Limbažu rajona padomes - vietā, kur savulaik atradās piemineklis ar Latvijā lielāko Ļeņina galvu. Projekta mērķis bija kā pilotprojektu Latvijā īstenot mūsdienīgu, Eiropas Savienības standartiem atbilstošu izglītības, informācijas, kultūras un sociālo centru, nodrošinot plašu informācijas pakalpojumu pieejamību un integrāciju globālajās informācijas struktūrās. Centrā bija paredzēts izvietot Limbažu Galveno bibliotēku, Limbažu bērnu bibliotēku, e-pārvaldes sabiedrisko centru, reģiona pašvaldību informācijas centru, uzņēmējdarbības atbalsta centru, tūrisma informācijas centru, Eiropas Savienības informācijas centru, studiju un pētniecības atbalsta centru, pieaugušo izglītības koordinācijas centru un Ziemeļvidzemes atlētu savienību. Diemžēl arī šis projekts netika īstenots.
2010. gadā sabiedrībai tika prezentēta vēl viena iecere par iespējamo pilsētas bibliotēkas ēku Rīgas ielā (avots: “Auseklis”, “Sava gaismas pils Rīgā un Limbažos nav tikai sapnis”, 2010. gada 24. aprīlis). Projektu pēc Limbažu pilsētas domes iniciatīvas izstrādāja SIA “Barbara Bula Arhitekti”, un tas tapa ar Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta atbalstu. Bija plānots īstenot publiskās un privātās partnerības projektu, līdzīgi kā 2000. gadu sākumā, uzceļot jaunu ēku laukumā, kur savulaik atradās milzīgā Ļeņina galva. Projekta autori ticēja, ka arhitektūras būtība ir radīt telpu, kas iekļaujas vidē un aicina uz patiesu cilvēku savstarpējo saikni. Limbažu bibliotēkas projekts nebija tikai dizaina konkurss - tā bija iespēja veidot pilsētvidi, kur dažādu paaudžu iedzīvotāji varētu izglītoties un socializēties.” Projektā Limbažu tradicionālā arhitektūra tika interpretēta caur mūsdienīgu prizmu, radot vidi, kas bija gan pazīstama, gan jauna. Projekts ieguva 1. vietu tehnisko projektu konkursā (Publiskā arhitektūra: Limbažu pilsētas bibliotēka | Barbara Bula Arhitekti), taču arī šoreiz netika realizēts.
Izšķirošais pavērsiens notika 2013. gada 4. janvārī, kad Limbažu novada dome izsolē iegādājās maksātnespējīgās SIA “Saules parks” nekustamo īpašumu Parka ielā 23. Ēka bija uzbūvēta 2008. gadā kā biznesa un atpūtas centrs ar birojiem, frizētavu, klubu, viesnīcas numuriem un sporta zāli. Pārbūve bibliotēkas vajadzībām sākās 2014. gada 1. oktobrī un noslēdzās 2015. gada pavasarī. Projekta autore bija arhitekte Sarmīte Pāvilaite (Bumbiere) no SIA “SB projekts”. Arhitekte atklāja, ka sākotnēji tika izvērtēta iespēja ēkā izvietot arī bērnu bibliotēku, taču tas nebija iespējams. Vienlaikus netika izslēgta iespēja nākotnē blakus izbūvēt līdz 300 m² lielu ēku bērnu bibliotēkas vajadzībām.
2015. gada augustā Limbažu Galvenā bibliotēka (tagad Limbažu novada Galvenā bibliotēka) beidzot ieguva savu mūsdienīgo mājvietu Parka ielā 23. Lai gan ēka sākotnēji nebija paredzēta bibliotēkai, tās interjers ir veiksmīgi pielāgots - radīta mājīga, harmoniska vide, kas vienlaikus pauž cieņu pret grāmatām un zināšanām. Limbažu Galvenā bibliotēka tika atzīta par vienu no 10 Latvijas arhitektoniski izteiksmīgākajām publiskajām bibliotēkām. Jaunā bibliotēkas ēka tika iekļauta ceļojošajā izstādē un katalogā “Gaismas pils un gaismas tīkls - Birkerta projektētā Latvijas Nacionālā bibliotēka un 9 Latvijas arhitektoniski izteiksmīgākās publiskās bibliotēkas” (avots: https://www.la.lv/gaismas-pilis-ne-tikai-riga).
Lai Limbažu bibliotēkai beidzot būtu mūsdienīga ēka, liela pateicība jāsaka bibliotēkas bijušajai direktorei Dzintrai Dzenei, kas ar savu neatlaidību un neizsīkstošo pārliecību par nepieciešamību pēc mūsdienīgas gaismas pils Limbažos bijusi klātesoša visos bibliotēkas projektos.
Kas gan mēs būtu bez bibliotēkām? Bez tām zūd saikne ar pagātni un nākotni. Bibliotēkas dod iespēju izglītoties, izprast, iedvesmoties un bagātināt savu iekšējo pasauli.
Alberts Einšteins reiz teicis: “Vienīgā lieta, kas tev obligāti ir jāzina, - bibliotēkas atrašanās vieta”, un Limbažos tā ir Parka iela 23.
Uz tikšanos bibliotēkā!
Sagatavoja LNGB galvenā bibliotekāre, novadpētniecības speciāliste Vita Miķelsone
