Domes pieņemtie lēmumi paredz pakāpenisku rīcību, regulāru skolēnu skaita monitoringu izglītības iestādēs un iespēju lēmumus pārskatīt, ja situācija skolās uzlabojas.
26. jūnija Limbažu novada domes sēdē tika pieņemti lēmumi par vairāku izglītības iestāžu turpmāko attīstību. Tie skar Liepupes pamatskolu, Pāles pamatskolu, Lādezera pamatskolu, Vidrižu pamatskolu un Staiceles pamatskolu, kā arī Limbažu vidusskolas posmu. Lēmumi nenozīmē tūlītēju skolu slēgšanu, bet iespējamu izglītības pakāpju maiņu, ja noteiktajā periodā netiks sasniegti valsts noteiktie rādītāji un nebūs pozitīvas skolēnu skaita dinamikas. 2026./2027. mācību gadā visas minētās izglītības iestādes turpina darbu kā līdz šim. Lēmumi ir ilgstoša izvērtēšanas procesa rezultāts un nosaka skaidru turpmākās rīcības kārtību, ja valsts noteiktie skolēnu skaita kritēriji netiks sasniegti.
Šie nav vienkārši administratīvi lēmumi. Pašvaldības vadība, deputāti un speciālisti apzinās, ka skola ir daudz vairāk nekā mācību vieta. Tā ir būtiska vietējās dzīves daļa, kas veicina piederības sajūtu, kultūras aktivitātes, palīdz risināt dažādus sociālos jautājumus, vieno ģimenes un attīsta vietējo dzīvestelpu. Tādēļ katrs lēmums tiek pieņemts ar lielu atbildību, vērtējot tā ietekmi uz bērniem, ģimenēm un visu kopienu.
Vienlaikus pieņemtie lēmumi ir balstīti demogrāfiskajās tendencēs, skolēnu skaita dinamikā, valsts noteiktajās prasībās pedagogu darba samaksas finansēšanai un pašvaldības pienākumā nodrošināt ilgtspējīgu izglītības sistēmu.
Pamatskolām piemērojamais valsts noteiktais pilnais kvantitatīvais rādītājs ir 30 skolēni katrā 1.-3., 4.-6. un 7.-9. klašu grupā. Savukārt pašvaldība savos lēmumos piemērojusi Ministru kabineta noteikumos Nr. 204 pieļaujamo skolēnu skaita svārstību un kā zemāko robežu izmanto attiecīgi 22, 22 un 27 skolēnu kritēriju.
Kāpēc bija nepieciešami šādi lēmumi?
Izglītības iestāžu tīklu tieši ietekmē bērnu skaita samazināšanās. Pašvaldības apkopotie dati rāda, ka 2016. gadā Limbažu novadā tika deklarēti 274 jaundzimušie, bet 2025. gadā – 136. Tātad nepilnas desmitgades laikā skaits ir sarucis par 138 bērniem jeb nedaudz vairāk nekā uz pusi. Arī pēc 2021. gada kritums ir bijis nepārtraukts. No 215 deklarētiem jaundzimušajiem 2021. gadā līdz 184 bērniem 2022. gadā, 172 – 2023. gadā, 151 – 2024. gadā un 136 – 2025. gadā.
Šie skaitļi nav tikai demogrāfiska statistika. Tie parāda, cik bērnu pēc dažiem gadiem sasniegs skolas vecumu, un ļauj prognozēt, vai skolās būs iespējams nokomplektēt valsts prasībām atbilstošas klašu grupas. Jo mazāks ir bērnu skaits attiecīgajā teritorijā, jo grūtāk ilgtermiņā saglabāt pilnu 1.-9. klašu vai vidusskolas izglītības posmu.
Vienlaikus 2026. gada pavasarī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 204, kas nosaka kvantitatīvos rādītājus un kārtību, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā. Piecām izvērtētajām pamatskolām valsts noteiktais pilnais kvantitatīvais rādītājs ir 30 skolēni katrā 1.–3., 4.–6. un 7.–9. klašu grupā. Noteikumi pieļauj skolēnu skaita svārstību 1.–3., 4.–6. un 7.–9. klašu grupās. Piemērojot šo elastību, pašvaldības lēmumos kā zemākā robeža izmantoti attiecīgi 22, 22 un 27 skolēni. Limbažu vidusskolas 10.–12. klašu grupai valsts noteiktais un pašvaldības lēmumā izmantotais kritērijs ir 120 skolēni.
Izmantojot normatīvajos aktos pieļaujamās atkāpes, pašvaldības galvenais uzstādījums ir saglabāt esošās skolu pakāpes vietējās kopienās, ja vien izglītojamo skaits sasniedz tiesiski pieļaujamo minimumu.
Ja šie kritēriji netiek sasniegti, pedagogu darba samaksas nodrošināšanai nepieciešams lielāks pašvaldības līdzfinansējums. Saskaņā ar pašvaldības vērtējumu tas novadam radītu papildu izdevumus simtiem tūkstošu eiro apmērā gadā, tādējādi samazinot iespējas ieguldīt citās izglītības jomas vajadzībās un vienlaikus nodrošināt pārējos pašvaldības pakalpojumus līdzšinējā apjomā.
Piecās izvērtētajās pamatskolās kopā ir 15 klašu grupas. 2025./2026. mācību gada datos septiņās no tām nesasniedz noteikto atkāpes minimumu. Prognozes rāda, ka arī nākamajos trīs mācību gados vismaz sešas no 15 klašu grupām joprojām būtu zem noteiktā skolēnu skaita. Tādēļ jautājums nav par vienu īslaicīgu svārstību, bet par vairākās skolās un klašu posmos novērotu tendenci. Šādā situācijā pašvaldības pienākums ir rīkoties atbildīgi un pieņemt tālredzīgus lēmumus, balstoties reālos datos un ilgtermiņa redzējumā.
Lēmumu mērķis nav samazināt izglītības pieejamību, bet nodrošināt, lai pašvaldības budžeta līdzekļi tiktu ieguldīti kvalitatīvā mācību procesā, mācību vidē un bērnu attīstībā, paralēli nodrošinot citus pašvaldības pakalpojumus tādā apmērā, kā līdz šim.
Lēmumi balstīti ilgstošā izvērtēšanas procesā
Darbs pie izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas tika sākts 2024. gada sākumā, pieņemot lēmumu par divu novada skolu reorganizāciju. Nākamais būtiskais posms bija 2025. gada 27. novembra domes konceptuālais lēmums par izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, savukārt 2026. gada 26. jūnijā pieņemtie lēmumi nosaka turpmāko rīcību un nepārtrauktu skolēnu skaita monitoringu. Visu šo lēmumu pamatā ir bijis Izglītības pārvaldes izvērtēšanas darbs, analizējot skolēnu skaita tendences, demogrāfijas prognozes, normatīvo aktu prasības un pašvaldības budžeta iespējas.
Vienlaikus notika tikšanās ar skolu vadību, pedagogiem, vecākiem un vietējām kopienām Limbažos, Liepupē, Pālē, Staicelē, Lādezerā un Vidrižos. Līdz ar to pieņemtie lēmumi balstīti ne tikai skaitļos, bet arī sarunās ar iesaistītajām pusēm un katras skolas situācijas atsevišķā izvērtējumā.
Neviena skola netiek reorganizēta nekavējoties
Domes lēmumi paredz pārejas periodu un regulāru skolēnu skaita monitoringu. Skolām tiek dots laiks piesaistīt jaunus audzēkņus un sasniegt valsts noteiktos kritērijus. Monitoringa starprezultāti tiks vērtēti saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem 2026. gada 1. septembrī, 2027. gada 31. janvārī un 31. maijā. Pāles pamatskolai, ņemot vērā tās skolēnu skaita dinamiku, noteikts ilgāks izvērtēšanas periods līdz 2028. gada 31. janvārim.
Ja monitoringa laikā tiks sasniegti noteiktie kritēriji un būs vērojama pozitīva skolēnu skaita dinamika, dome pieņemtos lēmumus varēs pārskatīt. Ja kritēriji netiks izpildīti un pozitīvas dinamikas nebūs, reorganizācija stāsies spēkā no 2027. gada 1. septembra, bet Pāles pamatskolā – no 2028. gada 1. septembra.
Ko pieņemtie lēmumi nozīmē skolām, ja netiks sasniegti noteiktie kritēriji?
Pašvaldības pieeja skolu tīklam ir maksimāli elastīga un vērsta uz skolu saglabāšanu, nevis mehānisku slēgšanu. Kamēr vispārējie valsts kritēriji nosaka, ka mērķa skaits pamatskolas posmā ir 30 izglītojamie klašu grupā, pašvaldība savos lēmumos ir izmantojusi tiesības piemērot maksimāli pieļaujamo 22 (1.-3. un 4.-6. klašu posmā) un 27 (7.-9.klašu posmā) skolēnu skaita atkāpi.
Liepupes pamatskola
Liepupes pamatskolā 1.–3. un 4.–6. klašu grupā skolēnu skaits visā prognožu periodā sasniedz noteikto minimumu. Galvenais izaicinājums ir 7.–9. klašu posms: 2025./2026. mācību gadā tajā ir 16 skolēni, 2026./2027. gadā prognozēti 15, bet turpmākajos divos gados – 25skolēni. Visos gadījumos tas ir mazāk par noteikto atkāpes rādījumu 27 skolēnu minimumu.
Tādēļ skolas iekšējās reorganizācijas process atlikts uz vienu mācību gadu. Ja līdz 2027. gada maijam 7.–9. klašu posmā netiks sasniegts nepieciešamais skolēnu skaits un nebūs pozitīvas dinamikas, no 2027. gada 1. septembra skola īstenos pirmsskolas un 1.–6. klašu programmu.
Pāles pamatskola
Pāles pamatskolas dati atšķiras no pārējo skolu situācijas, tādēļ tai noteikts divus mācību gadus ilgs izvērtēšanas periods. 7.–9. klašu grupā 2025./2026. mācību gadā ir 30 skolēni, kas ir optimāls izglītojamo skaita rādītājs, bet 2026./2027. gadā prognozēti 32 skolēni – abos gados kritērijs tiek pārsniegts. Vienlaikus 4.–6. klašu grupā attiecīgi ir 22 un uz aiznākamo mācību gadu ir prognozēti 25 skolēni.
Šī pozitīvā dinamika ir pamats ilgākam monitoringam. Ja līdz 2028. gada 31. janvārim nebūs pietiekama skolēnu skaita un pozitīvas dinamikas, no 2028. gada 1. septembra skola īstenos 1.–6. klašu programmu.
Lādezera pamatskola
Lādezera pamatskolā 2025./2026. mācību gadā zem noteiktā minimuma ir gan 4.–6. klašu grupa ar 18 skolēniem, gan 7.–9. klašu grupa ar 24 skolēniem. Arī nākamajos divos mācību gados abās klašu grupās prognozētais skolēnu skaits paliek zem kritērija. 2028./2029. mācību gadā 4.–6. klašu grupa prognozēta ar 21skolēnu, bet 7.–9. klašu grupā – tikai 17 skolēni; arī 1.–3. klašu grupā tad prognozēti 19 skolēni.
Skolas reorganizācija atlikta uz vienu mācību gadu. Ja monitoringa rezultāti neuzrādīs kritēriju izpildi un pozitīvu dinamiku, no 2027. gada 1. septembra skola atkarībā no faktiskās situācijas īstenos pirmsskolas un 1.–3. klašu vai pirmsskolas un 1.–6. klašu programmu.
Vidrižu pamatskola
Vidrižu pamatskolā situācija pa gadiem mainās. 2025./2026. mācību gadā 7.–9. klašu grupā ir 18 skolēni, bet 2026./2027. gadā prognozēti 23, abos gadījumos nesasniedzot 27 skolēnu minimumu. Savukārt 2027./2028. un 2028./2029. mācību gadā šajā grupā prognozēti 29 skolēni. Tajā pašā laikā 2027./2028. gadā 4.–6. klašu grupā prognozēti 20 skolēni, kas ir zem noteiktā minimuma.
Tieši tādēļ lēmumā paredzēts monitorings, nevis tūlītēja reorganizācija. Ja kopējā dinamika neļaus sasniegt kritērijus, no 2027. gada 1. septembra skola atkarībā no monitoringa rezultātiem īstenos pirmsskolas un 1.–3. klašu vai pirmsskolas un 1.–6. klašu programmu.
Staiceles pamatskola
Staiceles pamatskolā 2025./2026. mācību gadā 1.–3. klašu grupā ir 16 skolēni, bet 7.–9. klašu grupā – 23 skolēni; abas grupas ir zem noteiktā minimuma. Nākamajā mācību gadā 1.–3. klašu grupa sasniedz 17 skolēnus, bet 7.–9. klašu grupā prognozēti 24 skolēni. Savukārt 2027./2028. un 2028./2029. mācību gadā izaicinājums pārvietojas uz 4.–6. klašu grupu, kur abos gados prognozēti 16 skolēni. 2028./2029. gadā 23 skolēnu 1.–3. klašu grupā.
Dati rāda, ka dažādos gados nepietiekams skolēnu skaits veidojas dažādos klašu posmos. Ja monitorings neuzrādīs stabilu uzlabojumu, no 2027. gada 1. septembra skola atkarībā no faktiskā skolēnu skaita īstenos pirmsskolas un 1.–3. klašu vai pirmsskolas un 1.–6. klašu programmu.
Limbažu vidusskola
Limbažu vidusskolas gadījumā lēmums attiecas uz 10.–12. klašu posmu. Ja līdz 2026. gada 1. septembrim monitorings uzrādīs, ka netiek sasniegts valsts noteiktais 120 skolēnu kritērijs, no 2027./2028. mācību gada netiks uzņemti jauni 10. klases skolēni. Pāreja uz pamatskolas programmas īstenošanu tiks pabeigta pakāpeniski līdz 2029. gada 1. septembrim.
Esošie 11. un 12. klašu skolēni mācības varēs pilnvērtīgi pabeigt savā skolā un iegūt vidējo izglītību. Tādējādi pārmaiņas, ja tās būs nepieciešamas, tiks īstenotas pakāpeniski, nepārtraucot jau uzsākto izglītības procesu.
Pieņemtie lēmumi nav neatgriezeniski
Domes lēmumos ir paredzēta elastīga pieeja. Ja monitoringa laikā skolēnu skaits būtiski pieaugs un tiks sasniegti Ministru kabineta noteiktie kritēriji, pašvaldība varēs pārskatīt pieņemtos lēmumus. Tas dod skolām un vietējām kopienām reālu laiku un iespēju strādāt pie jaunu audzēkņu piesaistes.
Vienlaikus pašvaldība paralēli izvērtē skolēnu pārvadājumu maršrutus un loģistiku, lai jebkurā iespējamajā attīstības scenārijā bērniem būtu nodrošinātas izglītības iespējas. Ja būs nepieciešamas izmaiņas, vecākiem savlaicīgi tiks sniegta informācija par transporta risinājumiem un mācību iespējām.
Pašvaldības mērķis ir nodrošināt, lai ikvienam Limbažu novada bērnam arī turpmāk būtu pieejama kvalitatīva un ilgtspējīga izglītība iespējami tuvāk dzīvesvietai. Pieņemtie lēmumi paredz nevis strauju rīcību, bet pakāpenisku procesu, regulāru faktisko datu izvērtēšanu un iespēju lēmumus mainīt, ja skolēnu skaita dinamika uzlabojas.
