KUIVIŽU “KULTŪRŠĶŪNĪ” UZBANGO IEKĻAUJOŠA ĢIMENES DIENA
Krišupes krastā 8. augustā Kuivižu “Kultūršķūnī” tiešā un pārnestā nozīmē uzbangoja biedrības “Bibliokuģis “Krišjānis Valdemārs”” sarīkotā “Ģimenes diena Vidzemītes piejūrā”. Jūras māte bija parūpējusies par spirgtu vēju tieši no selgas, savukārt, Bibliokuģis – par plašu un daudzveidīgu programmu, ko no deviņiem rītā līdz pieciem pēcpusdienā novērtēja vairāk nekā 60 dalībnieku no Vidzemes un citiem novadiem.
Piekrastes zvejnieka Andra Skujas senais zvejas rīku šķūnis torīt bija pušķots ar meijām no paša kuivižnieka meža, smaržīgie flokši no piemājas dārza un lauku puķes no Randu pļavām priecēja atbraucējus, kuri kuplā skaitā ieradās “Kultūršķūnī” pēc jaunām idejām – šādi atklāšanas runā projekta mērķus formulēja tā vadītāja Sanita Siņica:
”Ģimenes dienas Vidzemītes piejūrā” galvenais uzdevums ir spēcināt ģimenes ar bērniem, sekmēt šīs mērķgrupas psiholoģisko un emocionālo noturīgumu, audzēt zināšanas un stiprināt ģimenes saites. Ģimenes dienas pasākuma aktivitātes balstītas četros virzienos, simboliski atainojot ģimenes vajadzības. Tematiski tās ir – zināšanas, praktiskums, radošums un emocionalitāte.”
Tikšanās virsuzdevumu jau pirmajā lekcijā “Drošas un emocionāli atbalstošas attiecības ģimenē” lieliski atklāja Rīgas Stradiņa universitātes docētāja, ārste psihoterapeite Lelde Smilte-Breča. Vēlākā sarunā Lelde atklāja, ka viņas vecvectēvs savulaik absolvējis slaveno Ainažu jūrskolu, un, būdams burinieku kapteinis, varējis iepazīt visu plašo pasauli. Ar šādu domu par mūsu jūrniecības šūpuli un savām lībiskajām saknēm, Lelde bija devusies uz šo Ģimenes dienu, un jutās ļoti gandarīta par klausītāju neatslābstošo interesi un rosinošo līdzjušanu viņas aplūkotajam tematam.
Par jūru un piekrastnieku dzimtām sarunas turpinājās vēl ilgi. Tās iezīmē Sanita Siņica:
“Ģimenes labklājība nav iedomājama bez finansiāla nodrošinājuma. Jūra jau izsenis ir bijusi maizes un darba devēja īpaši tiem, kuri dzīvo tās tuvumā. Tematiskajā lekcijā ģimenēm bija iespēja uzzināt par jūras bagātībām, zivju daudzveidību Baltijas jūrā, Rīgas līcī un Salacā, piedalīties zivju zupas gatavošanā un degustēšanā. Pusaudžiem un viņu vecākiem lietderīgs bija informatīvais stāstījums par jūrniecību, jūrnieka izglītības iegūšanu, pieredzi un kuģinieku piedzīvojumiem. Paralēli lekcijām bērniem bija iespēja radoši darboties ar spēlēm un dabas materiāliem, kas nākuši no jūras. Sadarbībā ar Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu, kā rīcībā ir dažādi interaktīvi rekvizīti par jūras iemītniekiem, bērni un pusaudži stiprināja savu zaļo domāšanu.”
Šajās priekšpusdienas sarunās klātesošie tikās ar tālbraucēju kapteini Raimondu Podziņu, kurš mācīja bērniem siet jūrnieku mezglus. Jūrskolotājs, kuģu stūrmanis Valdis Ozoliņš rādīja kuģa kursa nolikšanu uz Rīgas līča kartes, kur visintriģējošākais likās gājiens caur Igaunijas saliņu arhipelāgu. Savukārt ilggadējais Salacas zivju resursu sargs Aigars Pūsilds dalījās atmiņās, ka viņam savā mūžā nācies piepildīt sava vectēva Augusta Pūsilda – pirmā pašu latviešu zivkopja – novēlējumu audzēt lašus un rūpēties par zivju krājumu saudzēšanu.
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta pētnieki Inta un Andris Somi mazos pārsteidza ar lielu zivs mulāžu, un nu visi varēja minēt – vai tas ir Burtnieka karalis zandarts, bet varbūt tomēr Salacas skaistule līdaka. Tas itin labi iederējās Andra Skujas vārītās zivju zupas kontekstā, kam pamatā gan bija lasis, tikai rakstu ruļļi un pats zvejnieks klusē – vai pašmāju Baltijas, vai tomēr Norvēģijas šērās izaudzētais.
Pēcpusdienas praktiskās nodarbības aizsākās ar tīklu lāpīšanas meistarklasi, un tai bija dziļāks nojēgums. S. Siņica to vērtē šādi:
“Šajā pasākumā caur šo aktivitāti ģimenēm tika piedāvāta simboliska savu emocionālo “rētu” dziedināšana, aicinot tīklu lāpīšanas nodarbē domāt par negatīvajām pieredzēm, kas notikušas ģimenē un radušos iespēju tās simboliski salāpīt. Tādējādi ģimenes tika iedrošinātas “salabot” savas attiecības, tāpat kā ir iespējams salāpīt saplēstu zvejas tīklu.”
Neizdzēšamus iespaidus ģimenes ieguva Dabas Mākslas skolas pasniedzējas Magones Boleiko kuģīšu darināšanas meistarklasē. No priežu mizas un dažādām dabas veltēm darinātie mazie burinieki vēl ilgi rotās to veidotāju istabas un rotaļu stūrīšus, tiks palaisti upju straujtecēs vai ielaisti bangojošā jūrā, atceroties par saulaino un vēja brāzmām bagāto dienu Vidzemītes piejūrā.
Kamēr Runcis Bazilio kopīgās rotaļās un dejās ar bērniem atzīmēja ANO iezīmēto Pasaules Kaķu dienu, pieaugušie nodevās meditācijai, kas vainagojās ar smilšu mandalas izveidi. “Kultūršķūņa” pagalmā bija iestājies liels apcerīgs klusums, kas tik neierasti kontrastēja ar visas dienas garumā valdošo kņadu un bērnu čalām, kas nāca no rotaļu nojumes, kur aizrautīgi jau kuro stundu pasakas lasīja un ar dažāda vecuma ķipariem spēlējās bibliotekāre Līga Zviedre.
Dienas garumā ar klātesošajiem sarunājās Latvijas Neredzīgo biedrības bibliotēkas darbinieces, jo šis bija visnotaļ iekļaujošs pasākums. Bija iespēja aplūkot grāmatas Braila rakstā un arī pašiem izmēģināt īpašo rakstāmmašīnu, kas domāta neredzīgajiem lasītājiem.
Projekts “Ģimenes diena Vidzemītes piejūrā” tika īstenots, pateicoties Eiropas Savienības un Eiropas Sociālā fonda Plus projekta “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana” atbalstam. Daudz paveica arī brīvprātīgie palīgi. Pasākumu ar veltēm un dāvanām atbalstīja akciju sabiedrība “Brīvais vilnis” un beķereja “Dabas maize”.
Biedrības “Bibliokuģis “Krišjānis Valdemārs” valdes locekle Hedviga Inese Podziņa atzīmēja to lielo un nenogurstošo darbu, ko bērnu vecāki iegulda savu mazuļu audzināšanā, dažādos veidos iekļaujot viņus sabiedrībā un veidojot par apzinīgiem un atbildīgiem mūsu Latvijas pilsoņiem. Kuivižu jaunā kultūrvieta “Kultūršķūnis” jau pirmajos šīsvasaras pasākumos ir lieliski pieradījusi savu dzīvotspēju, apvienojot vietas ģeogrāfisko izdevīgumu ar formā un saturā bagātiem aizraujošiem un izglītojošiem notikumiem, kas stiprina mūsu ģimenes, ceļ godā etnogrāfiskās piekrastnieku vērtības un bagātina Vidzemes lībisko kultūrtelpu.
Pasākuma vadītājs un bocmanis Gints Šīmanis