No 10. līdz 12. septembrim Latvijas piejūras tūrisma uzņēmējiem un tūrisma informācijas centru pārstāvjiem bija iespēja piedalīties pieredzes apmaiņas braucienā, kura laikā tika iepazīts Pērnavas, Hāpsalas apriņķa un Matsalu nacionālā parka piedāvājums. No Limbažu novada pieredzes apmaiņā devās vairāki uzņēmēji un tūrisma jomas pārstāvji no viesu mājas “Duntes Urdziņas’, viesu mājas “Skultes muiža”, keramikas darbnīcas “Cepļi”, kempinga/restorāna “Lauču akmens” un Limbažu novada tūrisma informācijas centra ceļojumu konsultante.
Tūrisma uzņēmēji atzina, ka šī pieredzes brauciena laikā gūtā informācija noderēs turpmākajā darbībā. Savā pieredzē dalījās ne tikai Igaunijas kolēģi, bet arī kolēģi no Latvijas, kuri pastāstīja, kā tiek galā ar dažādām problemātiskām situācijām.
Trīs dienu laikā tika iepazīts dažādu naktsmītņu, ēdināšanas iestāžu, tūrisma objektu piedāvājums. Igaunijas piekraste krasi atšķiras no Latvijas piekrastes ar savu nepieejamību, tā ir līdzena un apaugusi ar zālāju, ļoti maz smilšu pludmaļu, tādēļ Jūrtakas maršruts vairāk ved pa tuvākajiem ceļiem. Vietās, kur pie jūras izvietojušās saimniecības, viesu mājas un citi tūrisma objekti, izvietoti arī putnu vērošanas torņi. Putnu vērotāji uz Igaunijas piekrasti brauc no tādām valstīm kā Zviedrija, Somija, Šveice. Ļoti interesanta ideja, kuru varētu attīstīt arī Limbažu novadā, ir putnu vērošanas torņa un naktsmītnes apvienošana.
Brauciens tika organizēts Igaunijas – Latvijas pārrobežu programmas projekta “Coastal Hiking” ietvaros. Projekta mērķis ir izveidot pārgājienu tūrisma maršrutu gar Baltijas jūru no Latvijas dienvidrietumu robežas līdz Tallinai Igaunijā. Plānots, ka kopējais maršruta garums būs ap 1100 km un tas būs garākais pārgājienu maršruts Baltijas valstīs.
Maršruts paredzēts kā ilgtspējīgs, dabas, kultūrvidei un vietējai ekonomikai draudzīgs tūrisma produkts, kas iekļautos Eiropas garo distanču kājnieku tūrisma maršrutu tīklā E9. Līdz šim nav bijušas īstenotas iniciatīvas, kuru rezultātā piekrastē būtu izveidots vienots kājnieku tūrisma maršruts, kas veicinātu videi un cilvēka veselībai draudzīgas aktivitātes, vienlaikus dodot ekonomisko pienesumu vietējiem pakalpojumu sniedzējiem. Tajā pat laikā ir liels pieprasījums pēc šāda tūrisma produkta un salīdzinoši maz fizisku un administratīvu šķēršļu, kas traucētu šāda kopēja valsts un pārrobežu tūrisma produkta izveidei un attīstībai.
Laila Krastiņa
Limbažu novada tūrisma informācijas centra
ceļojumu konsultante