Pirmajā svētdienā pēc pavasara Saulgriežiem, kad daba mostas un dienas kļūst garākas un gaišākas, mājās atgriežas migrējošie putni, mūsu novadā atzīmē Lībiešu mantojuma dienu.
Šī tradīcija ļauj iepazīt lībiešu kultūras mantojumu, izceļot vietas ar lībiešu zaļi balti zilajām krāsām un pievienoties senajam lībiešu putnu modināšanas rituālam.
Putnu modināšana ir sena lībiešu tradīcija, kas simbolizē gada sākumu un dabas atmošanos. Tā sakņojas mītiskajā priekšstatā par pasaules izcelšanos no ūdensputna olas un ir saglabājusies līdz mūsdienām kā vienlaikus kultūras un dabas rituāls. Lībiešu mantojums ir neatņemama Latvijas vērtība, kas ietekmējis valodu, kultūru un simboliku visā Latvijā. Šogad pasākums notika jau ceturto reizi, turpinot godināt lībiskās saknes un tradīcijas Latvijas novados.
Latvijas–Igaunijas robežpunktā Iklā Lībiešu mantojuma dienu kopā svinēja latvieši un igauņi, vienojoties kopīgi dziedātās dziesmās, skandējot dzeju un ejot rotaļās.
Svētkus ieskandēja Pāles kultūras nama folkloras kopas “Malībieš”, Salacgrīvas kultūras centra folkloras kopas “Cielava” un Treimaņu kora no Igaunijas kopīgi dziedātā putnu modināšanas dziesma “Tšītšorlinkizt”.
Pasākumu atklāja Tartu Universitātes profesors un dzejnieks Karls Pajusalu (Tartu Universitātes profesors, dzejnieks, pazīstams ar pseidonīmu Ķempju Kārlis) ar Lībiešu mantojuma dienai veltītu dzejas lasījumu. Sveicot Lībiešu mantojuma dienā, viņš sacīja “mēs tiekamies un svinam svētkus šeit, uz Igaunijas – Latvijas robežas. Vēsturē robežas sadalījušas tautas un novilkušas valstu robežas. Bet mūsu uzdevums ir saprast to, ka robežas var būt arī ceļi pa kuriem tālāk doties kopā.”
Pēc Ķemju Kārļa uzrunas, skanot kopīgi dziedātai dziesmai “Pūt, vējiņi – Pūgõ, tūļ”, svētku viesi mastā pacēla lībiešu karogus.
Klātesošos Lībiešu mantojuma dienā sveica Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte. Viņa izteica trīs simboliskus “paldies” – lībiešiem, kuri atstājuši bagātu kultūras mantojumu, tiem, kuri šodien to kopj un saglabā, un jaunajai paaudzei, kas šo mantojumu turpinās. “Lai latviskais, lībiskais un kaimiņos igauniskais vieno mūs un ikdienā esam kopā kā cimds ar roku. Lai lībiešu kultūra vienmēr dzīva, tāpat kā pavasarī modinātie putni” vēlēja S. Pujāte.
Hēdemēstes pašvaldības priekšsēdētāja vietniece Helve Reisebuk uzsvēra šīs dienas nozīmi kā kopīgas vēsturiskās atmiņas un identitātes stiprinātāju: “Sveicu jūs visus Lībiešu mantojuma dienā, dienā kas veltīta tautai, valodai, kultūrai un tās vēsturiskai atmiņai, kas mūs vieno. Katra šāda vieta glabā stāstus par cilvēkiem un paaudzēm, kas šeit dzīvojuši. Lai šī diena ir kā pavasaris – modinoša, vienojoša un cerību pilna.”
Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Sigita Upmale savā uzrunā akcentēja kopīgo kultūras telpu: “ mēs - latvieši un igauņi kopā esam veidojuši savu tautu vēsturi, kopā svinam saulgriežus: pavasara, vasaras, rudens un ziemas. Prieks un gandarījums, ka arī šos svētkus mēs svinam kopā. Atcerēsimies to, ka katra tauta ir tik stipra, cik stipri un dziļi tā apzinās savas saknes. Esmu pateicīga saviem vecvecākiem, kuri man mācīja latviskās tradīcijas, kas ir ar saknēm no lībiskās piederības. Aicinu – atceramies savu dziļo piederību, esam stipri savās vērtībās un savā apzinātībā. Mostamies kopā ar putnu balsīm, ar putnu spārnu stiprumu ceļamies debesīs, kāpjam pāri robežām un , lai vienīgā robeža ir ceļš, kas mūs vienmēr atved mājās.”
Ar sirsnīgu sveicienu no Siguldas skaistākajām vietām, klātesošos uzrunāja Siguldas novada pašvaldības vadītājs Linards Kumskis. “Man ir liels gods un lepnums jau ceturto gadu būt šeit Igaunijas - Latvijas robežpunktā un pacelt mastā lībiešu karogu. Paldies ikvienam, kurš pēta ciena un godā mūsu vēsturi un dod to tālāk mūsu jaunajai paaudzei.”
Latvijas vēstniece Igaunijā Kristīne Našeniece savā uzrunā pateicās ikvienam par darbu, interesi un aizrautību uzturot mūsu latviešu un igauņu visciešākās saites lībiešu valodas nešanu pasaulē. Īpašu paldies par šīs skaistās putnu modināšanas tradīcijas ietērpšanu dzejā, viņa sacīja Ķemju Kārlim.
Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vadītāja Lolita Ozoliņa aicināja uz Vidzemes lībiešu jaunā gada pasākumiem un uzsvēra “man ir milzīgs prieks par to, ka jau ceturto gadu mēs kā kopiena esam auguši stiprumā, spēkā, mīlestībā ne tikai pret savām saknēm, bet arī pret to kas vēl būs. Jaunās paaudzes iesaistīšana sakņu pētīšanā un izdzīvošanā, pieredzē ir ļoti svarīga. Esam lielākā kultūrtelpa Latvijā, ģeogrāfiskās teritorijas zīmē , arī kopienas zīmē. Jūtamies spēcīgi un stipri. Paldies!”
Pēc kopīgi dziedātām dziesmām un rotaļām ar folkloras kopām “Cielava” un “Malībieš” Lībiešu mantojuma dienas svinētāji devās uz Ainažu kultūras namu, lai cienātos ar saimnieču sarūpēto gardo zupu, tēju, kafiju un svētku kliņģeri un pēc tam klausītos Igaunijas ansambļa “Čiekurs uz celma” (“Kännu Peal Käbi”) no Tartu koncertu.
Grupā “ Čiekurs uz celma” apvienojušies somugristikas interesenti no piecām dažādām somugru tautām. Grupas dalībnieki izpildīja dziesmas savās dzimtajām valodās, un priecājoties par iespēju uzstāties uzsvēra, ka “mēs iestājamies par to pašu ko jūs, par kultūrvēsturisko tradīciju saglabāšanu un nodošanu tālāk.”
Lībiešu mantojuma dienas tradīciju 2023. gadā iedibināja Latvijas Universitātes Lībiešu institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo kultūras centru, lai godinātu Latvijas lībiskās saknes.
Putnu modināšana notika arī Salacgrīvas pilskalnā, Staicelē, Pālē, Liepupē, Viļķenē un Vidrižos.
Lībiešu mantojuma diena vēlreiz apliecināja, ka robežas nav šķērslis – tās var kļūt par ceļiem, kas ved uz kopīgu izpratni, sadarbību un mājām.