2025. gada 29. oktobrī Limbažu novada bibliotēku darbinieki pulcējās Limbažu Galvenajā bibliotēkā uz Metodisko dienu, lai dalītos pieredzē, gūtu jaunas zināšanas un kopīgi domātu par bibliotēku lomu digitālajā laikmetā un lasīšanas kultūras stiprināšanā.
Dienas viena no galvenajām tēmām bija “Digitālā medijpratība drošības kontekstā”, ko vadīja Vija Niedre un Rita Bībere no Riga TechGirls. Prezentācijā tika uzsvērts, ka mākslīgais intelekts vairs nav nākotnes jēdziens, bet ikdienas instruments, kas var palīdzēt bibliotēku darbā un personīgajā attīstībā. Kā norādīja lektori, šodien pieejami neskaitāmi rīki- tekstu veidošanai, attēlu ģenerēšanai, tulkošanai, video kopsavilkumu radīšanai, kā arī avotu ticamības pārbaudei. Šie risinājumi ļauj bibliotekāriem strādāt efektīvāk, būt radošākiem un drošākiem digitālajā vidē. Vienlaikus tika atgādināts, kritiskā domāšana ir neaizvietojama, jo tehnoloģijas var palīdzēt, bet cilvēks joprojām ir galvenais zināšanu filtrs un vērtētājs.
Pēcpusdienā notika paneļdiskusija “Lasīšana kā dzīvesveids: kā kopā iedegt interesi un piederību grāmatām”, kuru vadīja dzejniece Gunta Ristameca. Diskusijā piedalījās izglītības iestāžu vadītāji, skolotāji, vecāki un jaunieši, veidojot daudzslāņainu sarunu par lasīšanas nozīmi bērna un kopienas attīstībā. Kā izskanēja, lasīšanas paradumi dzimst ģimenē, ja bērns redz, ka vecāki lasa, arī viņam rodas interese. Grāmatai jākļūst par dabiski klātesošu priekšmetu bērna ikdienā, par vērtību un pat svētumu. Īpaši pirmsskolas vecumā ir svarīgi neaplaust bērna zinātkāri un vēlmi lasīt, bet radīt vidi, kur grāmata ir draugs, nevis pienākums. Tika arī norādīts, ka grāmatai ir jābūt redzamai telpā, kā interjera daļai, kas aicina to paņemt rokās.
No skolotāju puses izskanēja atziņa, ka atzīmei joprojām ir nozīme kā atzinībai par ieguldīto darbu, taču tikpat svarīga ir emocionālā atzinība, lepnums par paveikto. Ideja par “lasītāju sienu”, kurā bērni lepojas ar izlasītajām grāmatām, tika uzņemta ar entuziasmu.
Diskusijā tika arī uzsvērts, ka lasīšana var kļūt par atkarību labā nozīmē, tā palīdz iepazīt sevi, trenē empātiju un ļauj paskatīties uz pasauli no cita skatpunkta. Lasīšana ir gan prāta, gan dvēseles treniņš, kas palīdz saglabāt cilvēcību laikā, kad informācijas plūsma ir pārbagāta.
Noslēgumā dalībnieki vienojās, ka bibliotēkas, izglītības iestādes un ģimenes ir trīs balsti, uz kuriem balstās bērna ceļš uz lasīšanu. Tikai sadarbojoties un domājot ilgtermiņā, iespējams veidot vidi, kur lasīšana ir dzīvesveids, nevis uzdevums.