Staiceles bibliotēkā, Staiceles Radošo sieviešu kluba “Stazele” un VKKF finansiāli atbalstītā projekta “Kad runā Laureāti” ietvaros, ar apmeklētājiem tikās juriste, rakstniece un dzejniece Džena Andersone. Džena Andersone, kura ir nomainījusi savu juristes darbu pret bērnībā izsapņoto sapni kļūt par visu, kas saistīts ar vārdiem un grāmatām – dzejnieci, rakstnieci, žurnālisti, bibliotekāri.
Kā tas viss notika? Uz to rakstniece atsaucās stāstot par savu bērnību Ventspilī, kad dzīves apstākļi likuši novirzīties no bērnībā izsapņotā. Dzīve novirzījās uz medicīnas pusi, bet vēl tālāk uz jurisprudenci. Tomēr, kā atzīst Džena, tas visu laiku bijis darbs ar vārdiem, ar lasīšanu, rakstību, kas ļoti noder rakstot romānus, stāstus un dzeju.
Lielu uzdrošināšanos prasījusi mācības Literārajā Akadēmijā, jo bijusi pārliecība, ka to apmeklē tikai jaunieši. Tā ir ielikusi pamatus turpmākai literārai darbībai, pirmajiem stāstiem un romāniem.
Runājot par romānu un stāstu sižetiem, autore nenoliedz, ka tiem ir prototipi. Kā rakstniece saka : “Grāmatu lappusēs nonāk dzīvē piedzīvotais, novērotais, sastaptais, caur sirdi izlaistais.”
Noslēgumā dzejniece nolasīja dažus dzejoļus no savas pirmās, tikko iznākušās dzejas grāmatas “Pilsētas putni”. Vēlāk dzejas krājums ar autogrāfu tika iedāvināts bibliotēkai.
