Jau sesto gadu Alojas Mūzikas un mākslas skolā notika Limbažu novada pašvaldības atbalstītā bērnu dienas nometne JŪRAS IELAS STĀSTI. Pirmajā gadā kopā ar nometnes dalībniekiem tuvāk iepazinām ielu, kurā atrodas skoliņa. Nākamais bija gads, kad Ukrainā sākās karš, tāpēc raudzījāmies pēc spēka stāsta, un izveidojām koncertuzvedumu par Kurbadu. Tad, par godu lībiešu kultūras gadam, raudzījām saskatīt lībiešu pēdas savā šodienas ikdienā - vietvārdos, valodā, kultūrā, bet skolas 30. jubilejas gada nometnes stāsts bija par divām māsām - Mākslu un Mūziku. Pērn centāmies mūzikas valodā uzrakstītās miniatūras no cikla “Dzīvnieku karnevāls” iztulkot vizuālās mākslas un kustību valodā. Šī gada tēmai izvēlējāmies Imanta Ziedoņa “Krāsainās pasakas”, un centāmies tās izstāstīt krāsu, formu un dziesmu valodā – tieši tā, kā esam darījuši iepriekš.
Gudri ļaudis ir sacījuši, ka pasaka ir dvēseles valoda, kurā vārdi un sižets tiek stāstīti ar simbolu un vērtību palīdzību. Katrs kaut reizi būs dzirdējis pasaku, kas netieši pasaka, ka mājas ir drošākā vieta – un jo tālāk varonis kopā ar pasakas klausītāju dodas pasaulē, jo lielākas briesmas viņam nākas sastapt. Tā pat katrs būs pamanījis, ka pasakās tiek atbilstoši atalgota gan labā, gan sliktā rīcība. Imants Ziedonis ir Dzejnieks, un viņa “Krāsainās pasakas simboli ir dzejiskāki. Nometnē pievērsāmies 5 pasakām – pelēkajai, baltajai, dzeltenajai, zaļajai un zilajai. Un, bez rotaļīgas un skaistas latviešu valodas (atgādināšu – skolas noslēguma eksāmenos Latvijā jaunieši svešvalodā saņem labāku novērtējumu nekā latviešu valodā, tāpēc šis ir būtisks aspekts) katrā no tām ir sava, dvēselei apgūstama gudrība, kas var darīt cilvēku priecīgāku, saprotošāku jūtīgāku.
Nometnes laikā paspējām izdarīt daudz. Darbu sākām ar karoga veidošanu - katrs dalībnieks tajā atstāja savu pieskārienu krāsās – katrs veidoja savu karogā redzamās saules staru. Pirmajā dienā katrs zīmēja savu paša sauli savā medaļā, un veidoja savu krāsainu prieka virpuli savā batikotajā nometnes T-kreklā. Atšķirībā no iepriekšējām nometnēm, šajā gadā lielāks uzsvars bija uz mērķtiecīgāku darbošanos mākslas un mūzikas nodarbībās, kuras vadīja Alojas Mūzikas un mākslas skolas skolotāji Anita Āriņa, Anita Roļskija, Daina Grīnberga, Agra Jankovska, Atis Bambāns, Astra Auniņa, Verners Lazdāns, Baldones Mākslas skolas skolotāja Sandra Lagzdiņa, direktore Laila Ulmane un nometnes vadītājs Pēteris Jansons. Tajās katras pasakas vēstījums tika sagatavots mākslas valodā, un tam tika piemeklēta dziesma. Nometnes noslēgumā vecākiem tika parādīta performance par pelēkās pasakas tēmu, baltās pasakas attēlojums baltā gobelēnā, dzeltenās pasakas pasaule uzburta instalācijā, zaļajai pasakai tika izveidots veselas pilsētas makets, bet zilās pasakas tēli un simboli ietverti lielas bilžu grāmatas lapās. Tam visam papildus – skolas skolotāja Aleksandra Jasjukeviča muzikālās kompozīcijas “Dzeltenā pasaka” pirmatskaņojums skolēnu un skolotāju flautu ansambļa izpildījumā, skolēnu individuāli klavieru priekšnesumi un katrai pasakai atbilstoša dziesma. Varu tikai brīnīties par skolotājiem, un priecāties par bērniem, kas četrās nodarbībās var iemācīt un apgūt veselas piecas ļoti dažādas dziesmas – V. Attāla “Lai ar pelēka diena”, L.Reinika “Tik balti” D. Robules Dzelteno un Zaļo dziesmu, Z. Liepiņa “Tā zilā ilgu puķe”. Iespējams, ka tieši katras pasakas ļoti dziļa iepazīšana – jo citādi nav iespējams to citiem izteiksmes līdzekļiem izstāstīt – palīdzēja apgūt arī dziesmu melodijas un emociju stāstu – pilnīgi noteikti to varu teikt par Aspazijas sarakstīto “Zilās ilgu puķes” vēstījumu... Nometnes vidū paspējām arī apmeklēt un pavadīt brīnišķīgu un bagātīgu pēcpusdienu Bīriņu pilī.
Šī gada nometne ir ar vēsturisku pieskaņu – reizē ar to noslēdzās Alojas Mūzikas un mākslas skolas kā patstāvīgas profesionālās ievirzes iestādes darbs. Skola turpinās darboties kā jaunas mācību iestādes - Limbažu Mākslu skolas sastāvdaļa. Pats savā, skolas skolotāju, bet – visvairāk – Alojas apkārtnes bērnu un vecāku vārdā vēlu veiksmi un panākumus šai darba turpinājumā. No visas sirds ceru, ka Alojas Mūzikas un mākslas skolas direktores Lailas Ulmanes (kura šogad jau sesto gadu bija arī JŪRAS IELAS STĀSTU galvenā organizētāja) vairāk nekā 30 darba gados iedibinātās tradīcijas, kas balstās rūpēs par bērnu panākumiem un attīstību (iepriekšējos gados arī nometnē satikām vairākus absolventus, kuru sasniegumos sava loma ir skolai), tiks turpinātas. No sirds ceru, ka skola Alojā, kas atrodas nost no Limbažu centra, paliks arī jaunā iestādes vadītāja darba un uzmanības centrā, un nekļūs par otršķirīgu nomales jomu, kas pamazām nonīkst. Vai izdosies? To rādīs laiks.
P. S. Liela pateicība visiem, kas bija klāt un palīdzēja piedzīvot šo iedvesmojošo notikumu visas nedēļas garumā - sākot ar Dieviņu, kas rūpējās par labiem laika apstākļiem, skolas un nometnes saimniecības vadītāju Gintu Ottersoni, katru dalībnieku, vecāku un Limbažu novada pašvaldību, kas finansēja nometni.
Nometnes vadītājs Pēteris Jansons.