11.februārī Limbažu novada pašvaldībā notika tikšanās ar Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) Anatomijas un antropoloģijas institūta profesoru Jāni Vētru un profesora asistenti Artu Grabčiku, lai pārrunātu projekta “Jēkaba Prīmaņa Latvijas iedzīvotāju antropoloģiskās izpētes projekts” iespējamo norisi Limbažu novadā.
Profesors iepazīstināja pašvaldības vadību ar pētījuma būtību, vēsturi un šī gada ekspedīciju plāniem. Projekts balstīts profesora Jēkaba Prīmaņ 1936. un 1937. gadā veiktajos antropoloģiskajos pētījumos, kad dažādās Latvijas vietās tika nomērīti aptuveni 30 000 iedzīvotāju. Mūsdienās RSU pētnieki, jau trešo gadu, turpina šo darbu, izmantojot gan vēsturisko metodiku, gan mūsdienīgas tehnoloģijas – tostarp 3D skenēšanu un elektronisku datu ievadi. Šī gada pētījumi notiks Bauskā, tad pagastos starp Dobeli un Jelgavu, tad Vidzemes jūrmalā un Limbažos un Valmierā. Nākamajā gadā Rēzekne, Daugavpils, tad uz Latgales pusi.
Atšķirībā no 20. gadsimta 30. gadiem, pētnieki vairs neapmeklē iedzīvotājus viņu dzīvesvietās. Pētījums notiek vienā stacionārā vietā, piemēram, skolas vai kultūras nama zālē, kur iedzīvotāji aicināti ierasties noteiktā laikā.
Vienam dalībniekam mērījumi aizņem aptuveni 20 minūtes. Tiek veikti antropometriskie mērījumi, 3D skenēšana, veselības rādītāju izvērtējums un citi ar pētījumu saistīti izmeklējumi. Vienā dienā iespējams uzņemt līdz pat 90–100 dalībniekiem, un vienā lokācijā pētnieku komanda strādā četras līdz piecas dienas. Veikt mērījumus vairākās vietās ir problemātiski, jo pētnieku grupa ir ierobežota laikā un iekārtu uzstādīšana ir laika ietilpīga.
Pašvaldības vadītāja Sigita Upmale uzsvēra, ka Limbažos ir vairākas vietas, kurās iekārtot pētījuma vietu. Viena no tām varētu būt pašvaldības administratīvās ēkas lielā zāle, kuru profesors apskatīja un atzina par gana labu esam. Pašvaldība apņēmās atbalstīt pētījuma norisi, nodrošinot piemērotas telpas un palīdzot informēt iedzīvotājus. Provizoriski pētījuma norise Limbažu novadā plānota jūlija trešajā nedēļā.
Tikšanās laikā priekšsēdētājas vietnieks Ģirts Vilciņš interesējās kāda ir iedzīvotāju motivācija iesaistīties pētījumā. Atbildot uz to, profesors Jānis Vētra uzsvēra: “Lielākā motivācija ir iespēja ar savu klātbūtni piedalīties nacionāli nozīmīgā zinātniskā darbā. Mēs veidojam liecību nākamajām paaudzēm par to, kādi cilvēki dzīvoja Latvijā 21. gadsimta divdesmitajos gados.”
Pētījuma dalībnieki saņem arī tiešu atgriezenisko saiti par saviem veselības rādītājiem. Iegūtie dati tiek izmantoti tikai zinātniskiem mērķiem un netiek nodoti citām institūcijām.
Profesors akcentēja, ka šī pētījuma rezultātā ilgtermiņā tiks izveidota visaptveroša aina par Latvijas iedzīvotāju antropoloģiskajām un veselības pazīmēm, ļaujot salīdzināt mūsdienu datus ar vēsturiskajiem materiāliem un analizēt sabiedrības attīstības tendences.
Šī tikšanās bija pirmais vēstījums par šādu pētījumu Limbažu novadā un konkrētāka informācija noteikti sekos.