Rudītes Grasbergas (1958. - 2020.) piemiņas izstāde Alojas kultūras namā “RUDĪTES CEĻŠ – PAVEDIENI, KAS TURPINĀS”.
Rudīte Grasberga dzimusi Alojā, bet mūža lielāko daļu nodzīvoja Rīgā. No sākuma viņa izmācījās par pirmsskolas izglītības iestādes audzinātāju un līdz mašīnizšūšanai nonāca pakāpeniski.
Rudīte apguva tamborēšanu un mezglošanu pie leģendārās personības rokdarbu pasaulē – Baibas Balodes, pēc tam - šūšanas kursus pie otras tā laika autoritātes Ludmilas Lisičenko. Un kādā no modes skatēm ieraudzīja ar šujmašīnu izšūtus tērpus. Tad arī saprata, ka atradusi savu mīļāko rokdarbu veidu mūža garumā!
Šajā prasmē Rudīte darināja daudz skaistu un nozīmīgu darbu, tai skaitā izšuva karogus. Pats ievērojamākais ir Latviešu Dziesmu un Deju svētku karogs “LĪGO”.
Tikko Latvijas Amatniecības kamera atjaunoja savu darbību, Rudīte bija viena no Dekoratīvās mašīnizšūšanas biedrības dibinātājām un arī viena no pirmajām šī amata meistarēm. Kad vadītājas vietu atstāja Margita Rennerte, tika ievēlēta viņas vietā. Jāpiemina, ka vēlāk Dekoratīvās mašīnizšūšanas biedrību pārsauca par Tekstilnieku ģildi, ko Rudīte vadīja līdz aiziešanai mūžībā.
Pateicoties viņas darba spējām un enerģijai Tekstilnieku ģildē norisa regulāras lekcijas un mācības, sagatavoja amata zeļļus un meistarus. Izmantojot jauniegūtās zināšanas, rīkoja tematiskas izstādes un tās rādīja daudzviet Latvijā. Regulāri piedalījās “Intertextil” izstādēs Ķīpsalā.
Rudītes darbs nebija tikai Tekstilnieku ģildē. Viņa mašīnizšūšanu mācīja Šūšanas un rokdarbu skolā “Burda Rīga”un Rīgas Tehniskajā universitātē.
Rudītes un viņas audzēkņu izšūtās Austrālijas mākslinieka Deivida
Bromleja gleznas bija skatāmas un nopērkamas Melnburnā, Tokijā, Ņujorkā, Londonā.
Neaizmirstami ir Rudītes organizētie izbraukumi un ekskursijas, kā arī ikgadējie braucieni uz Igaunijas lielāko amatniecības un rokdarbu gadatirguTallinā. Pie viņas veikumiem jāpiemina kopīgi ar Ainu Karlsoni izdotā grāmatiņa “Mašīnizšūšana”.
Tomēr galvenais ir daudzie audzēkņi - mašīnizšuvēju skaistā darba turpinātāji...
