Staiceles bibliotēkā Eiropas dienas un Preses brīvības dienas ietvaros ar Latvijas Republikas Ārlietu Ministrijas finansiālu atbalstu projektā Preses brīvība – mūsu viedokļu veidotāja par savu žurnālistu darbu runāja bijusī laikraksta Progress žurnāliste, novadniece Inga Jēruma un tagadējā laikraksta Auseklis žurnāliste Līga Liepiņa. Pasākumu varēja nosaukt Toreiz un tagad.
Sākumā abas žurnālistes atskatījās uz savu profesijas izvēli. Līgas bērnības sapņi saistījās ar skolotājas, policistes, zobārstes profesijām, tikai ne žurnālistes. Nejaušā tikšanās ar laikraksta Auseklis bijušo redaktori Vilhelmīni Briedi noveda līdz darbam laikrakstā, kurā darbu turpina jau 16 gadus.
Ingai žurnālistes ceļš sākās kā mašīnrakstītājai žurnālā Dadzis. Mammas, bijušās Dailes teātra aktrises Veltas Krūzes, mudināta viņa radīja pirmos humora rakstus, kas žurnāla izdevējiem patika. Tas arī bija pirmais impulss, kas deva pārliecību – varu būt žurnāliste. Apstākļu sakritība 1979. gadā atveda Ingas ģimeni uz dzīvi sapņu pilsētā Staicelē un uz četriem gadiem darbā laikrakstā Progress. Laika gaitā ir mainījies ne tikai laikraksta nosaukums, bet arī piederība, kas savukārt nosaka darba specifiku.
Laikrakstā Progress darbs tika organizēts zonās. Ingai bijis jāraksta par visu, kas notiek Staiceles, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, reizēm arī Ainažu pagastos. Sākot ar partijas sapulcēm un beidzot ar apkūlības svētkiem un jubilejām. Darbā bija jānorūdās, tika izbaudīta dažāda cilvēku attieksme. Inga atceras: – Kad raksti par vietējo vidi, visi ir draugi, bet, kad uzrakstīju pirmo kritisko rakstu, tad jau vairs uz tevi tā sirsnīgi neskatījās un uz visām ballēm neaicināja. Inga godīgi atzinās, ka viņai patikuši kongresa lēmumi, jo zem tiem varēja pateikt arī savas domas. Tomēr viņa vienmēr atcerējusies, ka ir lietas, par kurām būs jātur mute un vietas, kur tu neko nevarēsi atļauties, apzinoties to, ka viņas tēvs bija Anglijā.
Laikrakstā Auseklis darbs tiek organizēts jomās. Tas ir kustīgs process. Katru nedēļu notiek radošā ražošana, kurā katram ir dota iespēja parādīt savu devumu, izteikt ieceres turpmākiem rakstu darbiem, tāpat tiek izrunātās nākošās nedēļas aktualitātes. Līga raksta par dažādām tēmām, tai skaitā mežsaimniecību, arī lauksaimniecību un citām jomām.
Laikraksts ir atvērts arī iespējai lasītājiem izteikt savu viedokli, kas varbūt ne vienmēr saskan ar redakcijas viedokli. Tas dod iespēju katram lasītājam domāt, vērtēt un izteikties.
Jautājot par problēmām intervējot intervējamo, abas vienojās, ka grūtākais dabūt izteikties nerunīgu cilvēku. Inga saka: – Traktorists ir pirmrindnieks, pēc definīcijas kluss cilvēks. Ko viņš pateiks uz jautājumu, kā jūtas! “Sēžu un braucu!” Bet rakstam ir jābūt. Līga norādīja arī uz otru aspektu. Proti, ja sarunbiedrs ir runīgs un stāsts interesants, ir žēl, ka avīzes formātā intervijas apjoms ir ierobežots.
No sarunas un atmiņām visi klātesošie sapratām, ka vietējie laikraksti vienmēr nesuši lielu informācijas vairumu, kas ir bijusi un ir aktuāla lauku, pagastu un kādreizējā rajona pilsētu iedzīvotājiem. Laikraksts vienmēr bijis un ir gaidīts katra pastkastītē.