7.janvārī notika Limbažu novada pašvaldības vadības, projekta LIFE REEF plāna izstrādātāju, Dabas aizsardzības pārvaldes, Salacgrīvas ostas pārvaldes, piekrastes zvejnieku un novada domes speciālistu tikšanās. Tās laikā tika pārrunāts izstrādātais Jūras aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plāns, kā arī iespējamās izmaiņas un prioritārie uzdevumi.
Zinām, ka ņemot vērā iesaistīto pušu, tai skaitā piekrastes zvejnieku un ūdens sporta pārstāvju, paustos viedokļus par Dabas aizsardzības plānā ietvertajiem priekšlikumiem aizsargājamām jūras teritorijām un to aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, VARAM ministrs Raimonds Čudars, apturēja Jūras aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plāna sabiedriskās apspriešanas un darbs pie minētā plāna izstrādes turpinās.
Tikšanās laikā diskusija izvērtās emocionāla, taču konstruktīva. Klātesošie atklāti runāja par traucējošajiem faktoriem, atkārtoti izvērtēja aizsargājamo jūras teritoriju zonējumu un pārrunāja nepieciešamās izmaiņas plānā.
Dabas aizsardzības plāna mērķis ir saskaņot dabas aizsardzības un saimnieciskās darbības intereses, nodrošinot dabas vērtību saglabāšanu un vienlaikus veicinot teritoriju ilgtspējīgu attīstību. Taču diskusijās vairākkārt izskanēja jautājums – vai līdzsvars patiešām tiek sasniegts?
DAP aizsargājamo jūras teritoriju eksperte Ilze Urtāne uzsvēra, ka plāna pilnveidošanai pietrūkst detalizētas informācijas no piekrastes zvejniekiem par zvejas vietām, kā arī ciešākas starpinstitucionālās sadarbības un savlaicīgas komunikācijas ar pašvaldībām. Savukārt piekrastes zvejnieki pauda neizpratni par to, kāpēc pētnieki, izņemot BIOR, praksē reti iesaistās tiešā sadarbībā ar nozari.
Salacgrīvas ostas pārvaldnieks Ivo Īstenais norādīja, ka nozare šobrīd ir satraukta: “esat tā sakacinājuši nozari, ka šobrīd galviņu neviens jums neglāstīs. Visi baidās, ka parādīsies jauni liegumi, par kuriem iepriekš nav bijusi runa.” Viņš uzsvēra, ka osta ir gatava dialogam, taču sarunai jābūt abpusējai. Salacgrīvas ostas pārvaldes ieteikumi ir ņemti vērā, bet jāmaina arī Kuivižu ostas plānā norādītā zona. Tās atrašanās neitrālajā zonā, pēc pašvaldības pārstāvju domām, nākotnē var radīt problēmas. “Tas ir stāsts par iespēju,” uzsvēra ostas pārvaldnieks, “jūs nedrīkstat nogriez ekonomikai elpu. Ja ir investors, kurs ir gatavs nākt, investēt un attīstīt uzņēmējdarbību, mums ir jārada tam vide un apstākļi.”
Pašvaldības domes priekšsēdētāja Sigita Upmale aktualizēja jautājumu ne tikai par Kuivižu ostu, Ainažu un Tūjas moliem, bet arī jautājumu par upju baseinu sakārtošanu un piesārņojumu, kas jūrā nonāk gan no lauksaimniecības, gan no mājsaimniecībām. Komunālās infrastruktūras sakārtošana daudzviet ir ilgstoša problēma, kurai šobrīd trūkst pieejama finansējuma.
I. Īstenais uzsvēra: “Zvejnieks nav lielākais jūras piesārņotājs. Uztverei jāmainās – uzsvars jāliek uz iekšzemes ūdeņu sakārtošanu. Mēs cīnāmies ar sekām, nevis ar cēloņiem.”
Ilze Urtāne vairākkārt aicināja pašvaldību izteikt savas vajadzības, īpaši apsaimniekošanas pasākumu sadaļā, uzsverot, ka nauda seko dabas aizsardzības plānam. Ja plānā paredzēta tūrisma attīstības vieta, kas saistīta ar jūras teritorijām, tad ir iespējams piesaistīt finansējumu no ES fondiem.
Uz jautājumu kas notiks tālāk plāna izstrādātāji atbildēja, ka janvārī būs tikšanās un sarunas visās piekrastes pašvaldībās. Februārī apkopos visu pašvaldību viedokļus, saliks tos plānā, apsaimniekošanas tabulās, noteikumu projektos un tad konsultatīvās grupas sanāksmē izskatīs un balsos par katru plāna punktu. Pēc apstiprinātās plāna redakcijas, to nodos atkārtotai sabiedriskai apspriešanai visās piekrastes pašvaldībām. Pēc tām, iesniegtos priekšlikumus iestrādās plānā un to vēlreiz skatīs un apstiprinās konsultatīvā grupa. Ja balsojums būs pozitīvs, plānu sūtīs pašvaldībām atzinumu saņemšanai. Pēc pozitīvu atzinumu saņemšanas plāns tiks dots VARAM ministrijai gala apstiprināšanai. Ilze Urtāne pauda cerību, ka līdz vasarai plānu varētu izskatīt konsultatīvajā grupā.
Pēc pašvaldības priekšsēdētājas ieteikuma turpmāk konsultatīvajā grupā līdzās Salacgrīvas ostas pārvaldniekam strādās arī novada vides inženiere Iveta Umule.
Projekta ietvaros paredzēta Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo jūras biotopu – 1110 Smilts sēkļu jūrā un 1170 Akmeņu sēkļu jūrā – kartēšana un izpēte aptuveni 4116 km² plašā Baltijas jūras akvatorijā. Projekta mērķis ir veicināt šo biotopu un tajos mītošo sugu ilgtspējīgu saglabāšanu un apsaimniekošanu.
Projektā iesaistītās puses: Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Hidroekoloģijas institūts un BIOR.