5. decembrī plkst. Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Salacgrīvas birojā notika sabiedriskās apspriešanas pirmā sanāksme par jauno aizsargājamo jūras teritoriju dabas aizsardzības plānu, tā mērķis – jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Šo plānu prezentēja DAP aizsargājamo jūras teritorija eksperte Ilze Urtāne. Aizsardzības plāna izstrāde notiek īstenojot LIFE REEF projektu, kas noslēdzas 2026. februārī.
Projekta ietvaros tiks realizēta Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo jūras biotopu 1110 Smilts sēkļi jūrā un 1170 Akmeņu sēkļi jūrā kartēšana un izpēte aptuveni 4116 km2 plašā Baltijas jūras akvatorijā, kā rezultātā plānots veicināt šo biotopu un to apdzīvojošo sugu ilgtspējīgu pastāvēšanu un apsaimniekošanu. Projektā iesaistītās puses: DAP, Latvijas Hidroekoloģijas institūts un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnes institūts BIOR.
Šobrīd spēkā esošas ir septiņas AJT (aizsargājamās jūras teritorijas), trīs no tām Limbažu novadā: Ainaži – Salacgrīva, Vitrupe – Tūja, Selgas uz rietumiem no Tūjas. Jaunajā Aizsargājamo jūras teritoriju dabas aizsardzības plānā noteiktas aizsargājamās jūras teritorijas un to zonējums: stingrā režīma zona, dabas lieguma zona, dabas parka zona, neitrālā zona un sezonas lieguma zona.
Sabiedriskajā apspriedē prezentētā Aizsargājamo jūras teritoriju dabas aizsardzības plāna saturs ir pētnieku un zinātnieku optimālais priekšlikums dabas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un netraucētai attīstībai. Darbs pie šī plāna izstrādes uzsākts 2022.gada 2.maijā, pirmā sanāksme par to Salacgrīvā notika 2022.gada 6.jūnijā.
Salacgrīvā notika pirmā izstrādātā plāna sabiedriskā apspriešana. Sanāksmē piedalījās Limbažu novada pašvaldības vadība, vietējie iedzīvotāji, piekrastes zvejnieki un citi interesenti — daudzi bija ieradušies, lai paustu bažas par to, kā plānotie ierobežojumi ietekmēs viņu ikdienas nodarbošanos un iztiku. Plāna izstrādātāju uzskatā piekrastes zvejnieki ir lielākie kaitnieki.
Viens no pirmajiem pauda satraukumu zvejnieks no Kuivižiem Jānis Krūmiņš. Viņš uzsvēra, ka jaunais plāns draud iznīcināt piekrastes zvejniecību: “ja pieņems jūras aizsardzības plānu, tas būs ļoti liels posts visiem zvejniekiem, jo visās aktīvākajās zvejas vietās ir šie liegumi, un mēs principā vairs nevarēsim zvejot.” Viņš arī komentēja, ka — ja ierobežojumi stāsies spēkā — būšot jādodas daudz tālāk prom no pierastajām vietām, transportējot visas laivas, visus lielos zvejas rīkus, kas viņaprāt nav praktiski.
Vairāki zvejnieku kopienas pārstāvji norādīja — šāds plāns ir drauds ilggadējām tradīcijām un vietējai kopienai. Daudziem jūras darbs ir ģimenes arodā nodots no paaudzes paaudzē, un stingri liegumi daudziem nozīmētu ne tikai ienākumu zudumu, bet arī kultūras un dzīves veida izzušanu.
Tostarp projekta vadītāja no pārvaldes puses Ilze Sabule iebilda, ka plāns tiek pozicionēts kā mēģinājums saskaņot dabas aizsardzību ar saimniecisko darbību. Dabas aizsardzības plāna uzdevums esot saskaņot dabas aizsardzības un saimnieciskās darbības intereses, nodrošinot dabas vērtību saglabāšanu, kā arī netraucētu attīstību. Viņa aicina iedzīvotājus iepazīties ar izstrādāto plānu un iesaistīties sabiedriskajā apspriešanā.
Tomēr zvejnieku bažas ir pamatotas — jau nereti izskan pārmetumi par plānu kā smagu triecienu piekrastes zvejniecībai un brīdinājumi, ka iecerētie ierobežojumi daudzus nozari iznīcinās.
Papildu saimnieciskās darbības ierobežojumiem tiek rosināts noteikt arī sezonālos liegumus putnu aizsardzībai – tie paredz no marta līdz augustam aizliegt konkrētās zonās pārvietoties jebkādiem kuģošanas līdzekļiem. “Izskatās, ka šobrīd lielākā daļā teritorijas mums vispār nav izmantojama, un ne tikai saimnieciski. Mēs vairs nevaram īstenot profesionālo ievirzi – burāšanu, airēšanu, jo mums ir nepieciešamas arī zonas, kuras izmantojam dažādiem treniņu procesiem. Mums ir jāpriecājas, ka mums ir dabas rezervāts? Par ko? Par to, ka mani iedzīvotāji aizies prom, jo te ir dabas rezervāts, un mēs vairs nedrīkstam darīt gadu desmitiem ierastas lietas?” tā savu nostāju pauda arī Limbažu novada domes priekšsēdētāja Sigita Upmale.
Sabiedriskās apspriešanas piekrastē turpināsies, un zvejnieki ir gatavi cīnīties. Tās notiks Ķemeros, Kolkā un Gaviezē.
Pēc pirmās tikšanās ir skaidrs: piekrastes zvejnieki un nekautrēsies paust savu neapmierinātību un būs gatavi mobilizēties, lai aizstāvētu savu darba lauku un tradīcijas.
Līdz ar to šis nav tikai vides aizsardzības jautājums — tas ir arī cīņa par dzīvesveidu un iztiku daudziem Latvijas piekrastes iedzīvotājiem.
Ar izstrādāto Aizsargājamo jūras teritoriju dabas aizsardzības plānu var iepazīties projekta mājas lapā https://reef.daba.gov.lv
Rakstiskus priekšlikumus par plānu var iesniegt ikviens interesents līdz šī gada 18. decembrim, adresējot tos plāna izstrādātājam (Dabas aizsardzības pārvalde, Baznīcas iela 7, Sigulda, Siguldas nov., LV-2150) vai pasts@daba.gov.lv ).