Dumpīgs, traks, iedvesmojošs, apbrīnojams entuziasts, patiess un īsts, teica, ko domāja, aizstāvēja to, kam ticēja – tā Baumaņu Kārli ir raksturojuši viņa laikabiedri un grāmatu autori. Reizēs, kad kāds klātesošais sācis kādu kritizēt, Baumaņu Kārlis iejaucies sakot: “Dari pats labāki!” Baumaņu Kārlis nav tikai Latvijas valsts spēcīgākā simbola – himnas “Dievs, svētī Latviju!” autors, viņa mūža devums ir līdzdalība latviešu tautas nacionālās pašapziņas vairošanā, aktīva rosīšanās sava laika sabiedriskajā un kultūras dzīvē, līdzdarbība jaunlatviešu kustībā, pirmo Dziesmu svētku organizēšanā un pirmo latviešu oriģināldziesmu sacerēšanā. Baumaņu Kārlis atstājis bagātu dziesmu un vokālo kompozīciju pūru, kas izskan koru dziesmās un deju koncertos. Pateicoties viņa dāvinātajām grāmatām, Limbažu pilsētā izveidojās pirmā publiskā bibliotēka.
Tautas lūgšana, ko šodien pazīstam kā Latvijas Republikas valsts himnu, pirmo reizi izskanēja 19. gadsimta otrajā pusē, kad latvieši sāka atklāti izpaust savu nacionālo identitāti. Sākotnēji Krievijas varasiestādes aizliedza vārda “Latvija” izmantošanu, un dziesmas tekstā tas tika aizstāts ar vārdu “Baltija”. Pirmo reizi dziesmu publiski izpildīja 1873. gada jūnijā, Pirmajos Dziesmu svētkos Rīgā. Kā valsts himna tā pirmo reizi tika atskaņota 1918. gada 18. novembrī, proklamējot Latvijas neatkarību. 1920. gada 7. jūnijā “Dievs, svētī Latviju” tika oficiāli apstiprināta par Latvijas Republikas valsts himnu. Šogad himnai “Dievs, svētī Latviju” apritēja 100 gadi.
“Baumaņu Kārlis ieies un paliks vēsturē un mūžībā kā mūsu rosinātājs, mudinātājs, spriedējs un visādā ziņā – gudrinieks, kam nekad nav padoma trūcis, nekad nav kabatā pēc vārdiem jāmeklē un nekad nav bijis žēl nodzīvoto dienu; tās lielākoties vienmēr bijušas piepildītas darbiem un idejām: muzikālām un literārām, sarkastiskām un brīžiem – vienkārši jocīgām. Viņš savu daļu Tēvzemes labā ir pārpārēm piepildījis.” – citāts no Zanes Gailītes grāmatas “Mūsu Baumaņu Kārlis”.
Lai godinātu tautas modinātāja Baumaņu Kārļa mūža devumu, kopš 1995. gada Limbažu novadā ir aizsākta tradīcija reizi piecos gados – par godu komponista apaļajām jubilejām, organizēt “Himnas Goda dienu”. Pasākumu organizē Limbažu novada pašvaldība un Viļķenes pagasta pārvalde sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru.
Sākotnēji Himnas Goda diena bija plānota 23. maijā, tomēr saistībā ar COVID-19 izplatību, to pārcēlām uz septembri, veicot izmaiņas arī pasākuma aktivitāšu klāstā, lai mazinātu iedzīvotāju pulcēšanos. Šī gada 19.septembrī, Baumaņu Kārļa 185 jubilejas gadā, “Himnas Goda diena” jau ceturto reizi notiks viņa dzimtajā vietā Viļķenē.
BAUMAŅU KĀRĻA
185. DZIMŠANAS DIENAS SARĪKOJUMS
HIMNAS
GODA DIENA
2020. GADA 19. SEPTEMBRĪ VIĻĶENĒ
11.00 Pie Baumaņu Kārļa pieminekļa - Himnas Goda dienas atklāšana
11.30 Viļķenes kultūras namā - izstādes “HIMNA” atklāšana
12.00 Viļķenes Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīcā - Zemessardzes kora “Stars” koncerts
Diriģents Ārijs Šķepasts
12.00 Pie Viļķenes kultūras nama - Vietējo saimnieku lepošanās - tirdziņš
12.00 Viļķenes kultūras namā - Filmu maratons:
*Valsts himnai 100
*Limbažu novada pašvaldības video sižets par Baumaņu Kārli
*Svētku foto kolāža
13.30 un 14.30 Pie Viļķenes kultūras nama - Improvizācijas leļļu teātra studijas “Ilze” izrāde “Sapņi piepildās!”
15.30 Svētku laukumā - diskusija ar izcilu latviešu diriģentu, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku Jāni Erenštreitu
* Baumaņu Kārlim veltītā domrakstu konkursa autoru apbalvošana
17.00 Svētku laukumā - Svētku koncerts “Caur tūkstoš balsīm Latvijai”
Pēc koncerta ballīte ar DJ
PASĀKUMOS IEEJA BEZ MAKSAS!
Apmeklējot Himnas Goda dienai veltītos pasākumus aicinām būt atbildīgiem un ievērot valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus!
Aija Kamala
Limbažu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste